Banner 980x90

Kredīta saņemšanas iespējas Polijā 

Paredzams, ka tuvāko mēnešu laikā Latvijā būtiski samazināsies ātro kredītu pieejamība. Līdz ar izmaiņām likumos īstermiņa aizdevumu izsniegšana kļūs uzņēmējiem neizdevīga un to izsniegšana, visticamāk, tiks pārtraukta. Mums tepat blakus esošajā Polijā šādas tendences nav novērojamas. Šajā valstī darbojas vairāk nekā 100 dažādu nebanku kredītu izsniegšanas uzņēmumu, un katrs no tiem piedāvā savus aizdevumu veidus. Rezultātā poļiem ir pieejami visdažādākie īstermiņa un ilgtermiņa kredīti, kredītlīnijas, aizdevumi pret ķīlu un citi finanšu pakalpojumi. Arī procentu likmes Polijā nereti ir augstākas nekā Latvijā, bet regulējums vājāks. 

Uzreiz jāuzsver – Latvijas iedzīvotāji nevar aizņemties naudu Polijā, kamēr nav kļuvuši par šīs valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Neskatoties uz ES preču un pakalpojumu brīvās kustības direktīvu, uzņēmēji nav gatavi piešķirt naudu citu valstu pilsoņiem. Pirmkārt, ir problēmas ar šādu klientu maksātspējas izvērtēšanu. Otrkārt, naudas atgūšana ir krietni sarežģītāka nekā līdzekļu atgūšana no savas mītnes zemes pilsoņiem. Rezultātā aizņemties naudu Polijā var tikai poļi, Latvijā – latvieši, Igaunijā – igauņi. Ja vēlaties uzzināt vairāk par Polijas kredītu (polisiki – "kredyty"), lasiet līdz beigām un uzzināsiet, kur salīdzināt poļu finanšu pakalpojumus. 

Kļūstot par attiecīgās valsts pastāvīgo iedzīvotāju, ES pilsonis var iegūt lielāko daļu to pašu tiesību, ko konkrētās valsts pilsonis. Iespējas aizņemties naudu uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ir viena no šādām tiesībām, bet, lai varētu vēlēt valsts un pašvaldību vēlēšanās, ir, piemēram, Polijā jānodzīvo 5 gadi vai pat jāiegūst pilsonība. 

Aplūkojot Polijas finanšu sektora īpatnības, varam redzēt, ka Polijā darbojas daudz vairāk ārzemju uzņēmumu nekā Latvijā. Īpaši izceļas Vācijas, Austrijas un Apvienotās Karalistes lielās kredītiestādes un nebanku kreditēšanas uzņēmumi. Tā kā Polijā ir daudz vairāk iedzīvotāju, tad ārvalstu spēlētājiem ir daudz lielāka interese iesaistīties šajā tirgū. Arī Latvijas lielie finanšu nozares spēlētāji – 4Finance, Creamfinance un VIASMS grupa – ir pilnvērtīgi Polijas nebanku kreditēšanas tirgus dalībnieki. Tas apliecina, ka latviešu uzņēmēji ir spējīgi ne tikai radīt pirkt–pārdot tipa biznesus, bet arī sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, darbojoties ārvalstu tirgos. Šī nianse reti tiek uzsvērta vai pat tiek noklusēta, runājot par ātro kredītu tirgus nozares peļņu. Piemēram, 4finance gadījumā lielākā daļa ienākumu tiek gūta tieši ārvalstīs, nevis Latvijā. 

Tāpat vērts pieminēt, ka Polija atšķirībā no Latvijas ir spējusi saglabāt savu nacionālo valūtu – zlotu. Polijas ekonomika, nenoliedzami, ir daudz spēcīgāka un labāk attīstīta nekā Latvijas, kas ļauj tai kļūt par vienu no lielākajiem ražotājiem ES. Iespēja mainīt savas nacionālās valūtas vērtību arī nodrošina, ka Polija var labāk reaģēt uz savas ekonomikas cikliskajām izmaiņām un svārstībām. 

Mazinot vai palielinot naudas daudzumu apgrozībā, valdība var palielināt vai samazināt vai palielināt inflāciju un attiecīgi arī naudas vērtību. Palielinoties inflācijai, palielinās poļu eksportējošo uzņēmumu konkurētspēja, bet, samazinoties inflācijai, pieaug poļu pircēju pirktspēja. Arī kredītu nozarē dažādi regulējošie instrumenti tiek izmantoti daudz aktīvāk un saprātīgāk, nekā tas ir noticis Latvijā. Kopumā varam secināt, ka Polijas kā neatkarīgas valsts autonomija tiek realizēta daudz pilnvērtīgāk un mums ir daudz, ko var mācīties no šīs valsts. 

Plašāku informāciju par Polijas nebanku kredītiem varat atrast portālā Popcredit.pl. Ir lietas, ko mēs no saviem kaimiņiem varam tikai mācīties. 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)