Banner 980x90

Latvietis Amerikā par vēlēšanām: No vairāk kā 300 miljoniem cilvēku, viņi izvēlas šos divus

Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com
Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com
Otrdien, 8.novembrī notiks Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta vēlēšanas, kurās sacensība notiek starp bijušo ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni un uzņēmēju Donaldu Trampu. Ar sociālo tīklu ietekmi un spilgtajiem kandidātiem, šī gada vēlēšanas ir visskatītākās un apspriestākās ASV vēsturē. Lai vairāk uzzinātu par notiekošo ASV, pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv uz sarunu aicināja Baltijas Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) dalībnieku Rolandu Bogdanovu.

Rolands Bogdanovs ir ieguvis bakalaura grādu Rīgas Juridiskās augstskolas studiju programmā "Tiesības un Diplomātija", BAFF programams ietvaros ASV strādā Starptautiskajā Advokātu Asociācijā (International Bar Association) par juridisko pētnieku (legal fellow). Esot uz vietas ASV, Rolands netieši pēta arī vēlēšanu norisi valstī.

Rezultāti - grūti paredzami

Kopš Federālās izmeklēšanas birojs (FBI) nesen atkārtoti atvēra Klintones e – pastu lietu, Trampa reitingi ir pakāpušies un Rolands uzskata, ka vēlēšanas būs ļoti tuvas: "Tagad abi kandidāti pēc provizoriskajiem rādījumiem ir pilnīgi vienādās pozīcijās. Ir grūti kaut ko paredzēt. Vietējie iedzīvotāji Vašingtonā ir nervozi par šo situāciju, jo šeit lielākoties dzīvo pārliecināti Demokrāti. Klintone vairāk vai mazāk turpinās un piekops to pašu, ko jau iesācis Baraks Obama. Salīdzinoši ar Trampu, no viņas nav sagaidāms nekas neprognozējams. Klintones attieksme pret NATO, pret Eiropas Savienību, reģionālajām sadarbībām un ārpolitiku ir līdzīga kā bija Obamam. Ja mēs runājam par Trampu, viņa pozīcija ārpolitikas jautājumos ir pilnīgi pretēja."

Tāpat Rolands piebilst, ka arī Latvijai un visai Eiropai kopumā izdevīgāk un drošāk būtu, ja ievēlētu Klintoni: "Trampa izteikumi par Baltijas valstīm un NATO sadarbību nav mums labvēlīgi. Ja viņš kaut ko no saviem izteikumiem arī realizētu, tas mums būtu kā sitiens zem jostas vietas. Es pats esmu neizpratnē, kā no vairāk kā 300 miljoniem cilvēku, viņi nonāca līdz šiem diviem  kandidātiem. Viņiem bija daudz laika, bet nu vairs neko nepadarīsi."

ASV prezidentu ievēl netiešās vēlēšanās uz četriem gadiem, turklāt prezidentu var ievēlēt tikai uz diviem termiņiem. Saskaņā ar šo sistēmu katram ASV štatam ir piešķirts noteikts balsu skaits, kas saskan ar šī štata pārstāvju vietu skaitu Kongresā. Prezidenta mandāts sākas 20.janvārī. Prezidenta rezidence ir Baltais nams Vašingtonā.

Vēlēšanu kampaņas - nemēģina celt sevi gaismā, bet nomelnot otru

Runājot par vēlēšanu kampaņam un reklāmām ASV, Rolands uzskata, ka tās ir zemā līmenī: "Plākāti ir daudz - gan mazāki, gan lielāki, gan personīgie, gan viņu kampaņas. Reklāmās abi kandidāti nepasaka, ko viņi izdarīs savas valsts labā, bet nomelno otru kandidātu. Lielākā daļa reklāmas ir ar domu – tev jābalso par mani, jo mans konkurents ir sliktāks. Tāpat notiek arī debatēs. Viņi nemēģina paši celt sevi gaismā, bet mēģina nomelnot otru cilvēku."

Reitingi

Runājot tieši par abu kandidātu reitingiem, Rolands atklāj, ka skatījumu un "aprunāšanas" reitingi, Trampam ir daudz augstāki, lai gan viņa ieguldītie līdzekļi salīdzinot ar Klintoni, ir trīs reizes mazāki: "Arī slikta publicitāte ir publicitāte. Lai arī daudz cilvēku ļoti negatīvi izsakās par Trampu, katru dienu par viņu ir raksts Amerikas galvenajos medijos. Kopš kampaņas sākuma par Trampu ir bijuši vairāki tūsktoši rakstu. Katru rītu, kad atveru "BBC News", "CNN", "Washington Post" vai "New York times", visur ir kaut viens raksts par Trampu. Salīdzinoši ar Klinotni, par viņu tik daudz neraksta, jo viņa medijiem nav tik interesanta ."

Balsotāji

Rolanda dzīvesvieta Amerikā uz gadu ir Vašingtona - ASV galvaspilsēta un prezidenta mājvieta, tāpēc to varētu nosaukt par vēlēšanu "epicentru". No vietējiem iedzīvotājiem, Rolands uzzinājis, ka neviens nekad tik atklāti nav paudis savu nostāju par kandidātiem.

Pēc Rolanda novērojumiem, ir četras dažādas cilvēku grupas ar balsotājiem:

*Kaislīgi Hilarijas Klintones atbalstītāji;
*Ļoti kaislīgi Donalda Trampa atbalstītāji;
*Cilvēki, kuriem nepatīk neviens, līdz ar to, viņi nebalsos vispār;
*Cilvēki, kuriem nepatīk neviens, bet izvēlēsies balsot par Klintoni, jo tā ir drošāk.

Sniedzot ieskatu, kādēļ cilvēki izvēlas balsot par attiecīgo kandidātu, Rolands norāda: "Klintone ir bijusī ASV valsts sekretāre un darbojusies politikā jau ilgu laiku. Viņas vīrs (Bils Klintons) no 1993.līdz 2001.gadam bija ASV prezidents un viņa zina, kā ir būt par prezidentu. Viņa ir kompetentāka ārpolitikas jautājumu, problēmu un krīzes situāciju risināšanā. Klintone labāk tiktu galā ar augstākās tiesas tiesnešu iecelšanu, tāpat arī ar imigrāciju un terorismu, turpretī Trampa izteikumi par musulmaņiem un meksikāņiem stāsta pretējo".

Savukārt par Donalda Trampa kandidatūras izvēli iedzivotāju vidū Rolands pauž: "Cilvēki saka, ka viņš nav politiskā persona un valstī nepieciešamas pārmaiņas. Tramps ir biznesmenis, līdz ar to, viņš varētu uzlabot ekonomisko stāvokli valstī. Reitingos un balsojumos ir atklājies, ka cilvēki – arī demokrāti uzskata, ka Tramps noteikti labāk tiktu galā ar ekonomikas sakārtošanu un izaugsmes veicināšanu, kā arī iekšpolitikas sakārtošanu."

"Tramps ir skaļš un labs runātājs. Viņā ir interesantāk klausīties un viņš ir ar ievērojami stingrāku nostāju, salīdzonoši ar Klintoni, kas bieži vien izsakās pārāk sarežģīti vidusmēra pilsonim un ir ļoti nepastāvīga," atklāj Rolands. "Viņa mainīs savu nostāju ļoti svarīgos jautājumos, lai viņu ievēlētu. Atkarībā no tā, kāds ir viņas skatītāju loks, viņa teiks to, ko vēlētājs grib dzirdēt, nevis to, ko pati domā. Tā viņa ir mainījusi domas par Kubas embargo, par krimināltiesību reformu, par Irākas karu un pat geju laulību. Viņa bija kategoriski pret geju laulībām un tagad viņa ir par to. Lieki piebilst, ka Amerikā ir ļoti daudz balsotspējīgu geju. Ļoti svarīgos jautājumos viņa nespēj noturēt nemainīgu pozīciju, kas neko labu par viņu neliecina."

*Uzziņai

Kandidāts Donalds Tramps ir amerikāņu uzņēmējs, televīzijas personība, rakstnieks un politiķis. Kandidāts no Republikāniskās partijas. Savukārt, Hilarija Klintone ir bijusī ASV valsts sekretāre prezidenta Baraka Obamas pirmā prezidentūras termiņa laikā. Viņa ir kandidāte no Demokrātiskās partijas.

ASV prezidentu ievēl netiešās vēlēšanās uz četriem gadiem, turklāt prezidentu var ievēlēt tikai uz diviem termiņiem. Saskaņā ar šo sistēmu katram ASV štatam ir piešķirts noteikts balsu skaits, kas saskan ar šī štata pārstāvju vietu skaitu Kongresā. Prezidenta mandāts sākas 20.janvārī. Prezidenta rezidence ir Baltais nams Vašingtonā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)