Latvijā daļa ziemas rapša gājuši bojā un būs jāpārsēj; graudaugu sējumi lielākoties pārziemojuši
Viņš sacīja, ka ziema šogad Latvijā bija garāka nekā citus gadus. Sējumiem izšķirošs bija marta mēnesis, kad Zemgalē, Kurzemē, kā arī daļā Vidzemes un Latgales, nebija sniegs un uznāca kailsals. "Visgrūtāk klājies ziemas rapsim. Par visa veida graudaugiem man pagaidām nav informācijas, ka lauki būtu cietuši. Tur patlaban viss ir kārtībā. Taču daži ziemas rapša lauki Kurzemē un Zemgalē, kur martā nebija sniegs un samērā ilgi bija kailsals, nav izturējuši un būs jāpārsēj," viņš teica.
Balodis gan uzsvēra, ka pagaidām ir grūti spriest, cik daudz ziemas rapša sējumu gada auksto laiku nebūs pārcietuši, tāpēc precīzākas aplēses vēl neminēja. Pēc Baloža teiktā, precīzāk to varēs novērtēt šonedēļ, kad līdz ar siltākiem laika apstākļiem būs iespējams redzēt, kurš augs atsāk veģetāciju, bet kurš ir gājis bojā. Tāpēc zemnieki, visticamāk, šonedēļ sapratīs, kāda ir reālā situācija.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs piebilda, ka vasarāju sējas darbi Kurzemē un Zemgalē, kur lauki jau žūst, varētu sākties nākamās nedēļas sākumā, savukārt Vidzemē un Latgalē vēlāk, jo tur tikai nesen nokusis sniegs, tāpēc lauki ir ļoti mitri. "Vidzemē un Latgalē parasti no sākuma mēslo ziemājus un tikai tad domā par vasarāju sējas darbiem. Šajos reģionos vasaras sējas darbi varētu sākties ātrākais nākamās nedēļas beigās," viņš teica, piebilstot, ka maksimāli ātri jāsāk sējas darbi vietās, kur to jau var darīt, izmantojot no ziemas saglabājušos mitruma līmeni.
Viņš teica, ka vasarāju sēja šogad sāksies mazliet vēlāk nekā iepriekšējos gadus, kas varētu ietekmēt arī ražību. "Jo agrāk mēs vasarājus pavasarī iesējam, jo labākas ražas. Turpretī, vēlāk sējot, ražas potenciāls ir mazāks. Tas gan nav viennozīmīgi, jo ražu ietekmēs arī laika apstākļi vasarā," sacīja Balodis. Pēc viņa teiktā, Latgalē, kur ar ziemāju graudaugiem rudens laika apstākļu dēļ apsēts vismazāk platību, sēja varētu ilgt līdz aprīļa beigām un kopējā graudaugu īpatsvarā vasarāju būs ievērojami vairāk nekā citus gadus.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre aģentūrai LETA teica, ka visā Latvijā vēl nevar izvērtēt, vai un cik ziemāju kultūru ir pārziemojis. Lielāka skaidrība par to, cik daudz sējumu būs jāpārsēj, Zemgalē varētu būt šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā, savukārt pārējā Latvijā - nedēļas vai divu nedēļu laikā.
Arī viņa atzina, ka vissliktāk šogad pārziemojis ziemas rapsis. Sals martā šim kultūraugam bija samērā izšķirošs, jo naktīs bija "mīnusi", kamēr dienā gaisa temperatūra bija paaugstināta. Temperatūras svārstības negatīvi ietekmēja ziemas rapša sējumus. Dzelzkalēja-Burmistre gan norādīja, ka sinoptiķu turpmākās prognozes neliecina par aukstiem laika apstākļiem. Zemgalē sēja varētu sākties nākamnedēļ, ja būs silts un saulains, bet citos Latvijas reģionos vasarāju sēja sāksies vēlāk.
Uz sarakstu
