5 prasmes, ko jauniešiem nepieciešams attīstīt vidusskolā

Publicitātes foto

Vidusskola ir tāds sarežģīts posms jaunu cilvēku dzīvē, jo viņi ar vienu kāju ir ģimenes paspārnē, bet ar otru kāju jau pieaugušo dzīvē. Šie trīs gadi ir ļoti intensīvi un pilni ar jaunu pieredzi, viņiem no pusaudžiem jākļūst par patstāvīgiem jauniem cilvēkiem, kuri spēj tikt galā ar visiem lielās dzīves izaicinājumiem, kas ir aktuāli 21. gadsimtā. 

Lai pēc vidusskolas veiksmīgi turpinātu ceļu augšup, veidotu patstāvīgu un atbildīgu dzīvi, tieši šajos trijos gados ir jāapgūst un jāattīsta dažādas prasmes un iemaņas, kas būs nepieciešamas tālākajā dzīvē. Un vecākiem tas nevis jābremze, pārāk aprūpējot savu vidusskolēnu, bet gan tieši jāmudina viņu paļauties uz saviem spēkiem. 

♦ Motivēt sevi mācīties, plānot mācību laiku
Vidusskola no pamatskolas atšķiras ar to, ka vairs nav obligāta. Neviens nav spiests mācīties vidusskolā, ja to nevēlas. Jā, to varbūt spiež darīt vecāki. Tomēr svarīgi būtu jaunietiem saprast, ka tālāk viņu dzīvē virza tikai paša motivācija un mērķi, jo neviens viņam obligāti vairs neko nevar likt darīt. 

Ja nepatīk, ej projām! Bet tad arī atbildi par sekām. Un tādā veidā arī bieži vien vidusskola tiek pamesta, jo rodas citas intereses, vēlmes, vidusskolai netiek saskatīta jēga. Kāds varbūt izlemj, ka viņam piemērotāka ir tālmācības vidusskola, kas ļauj apgūt mācību vielu e-vidē, apvienojot izglītību un citas svarīgas lietas. 

Vidusskolēnam pašam ir jāgrib mācīties, jāprot to darīt patstāvīgi, plānojot savu laiku. Tās ir prasmes, kas būs vienas no galvenajām, ja grib pēc tam studēt augstskolā. Tur neviens pa kumosiņam zināšanas neiebaros, bet gan būs jāspēj tās pašiem paņemt, atrast un izmantot. Un pirmssākumi šīm prasmēm ir tieši vidusskolas gados. 

Vecākiem jāaizmirst par nemitīgu atgādināšanu, somas kārtošanu, modināšanu un maizīšu smērēšanu. Vidusskolēnam ar to jātiek galā pašam. 

 Strīdēties, diskutēt, argumentēt savu viedokli
Vidusskola ir tas laiks, kad jaunam cilvēkam arvien aktīvāk sāk formēties savs viedoklis par dažādiem procesiem, notikumiem. Tāpēc jāmācās argumentēt savu viedokli, oponēt, ja kaut kam nepiekrīt, bet savu nostāju pamatot ar faktiem. 

Prasme debatēt, apstrīdēt un šajā procesā nonākt pie secinājumiem ir ļoti vērtīga ikvienam cilvēkam. Joprojām daudzi pieaugušie to neprot. Jaunajai paaudzei ir tā laime, ka mainās izglītības sistēma, kas arvien vairāk piedāvā šādu pieeju, ka skolēni mācās runāt, pasniegt savu viedokli, saprātīgi strīdēties, jo mēs taču zinām, ka strīdos dzimst patiesība. 

Ja jaunietis ar neko tādu nebūs saskāries, viņam vēlāk būs grūtības tikt galā ar kritiku, viņš nespēs iebilst, paust savu viedokli, ja tas būs pretējs vairākumam, lai gan būs ļoti pamatots. 

Publicitātes foto

♦ Darboties komandā
Tā ir ļoti būtiska prasme, lai vēlāk varētu sekmīgi iekļauties darba vidē, strādāt projektos un saprast, kā strādā saliedēta komanda. Tāpēc jau vidusskolā jauniešiem īpaši jāattīsta sadarbības prasmes, māka rast kompromisus, veidot cieņpilnas attiecības komandā, kopīgi paveikt vērtīgu darbu. 

Te noder dažādi projekti, ko izstrādā komandās, pētījumi, arī mācību uzņēmumu veidošana, kas ir ļoti laba prakse, ko izmanto vidusskolās jau kādu laiku. Tā ir pieredze, kas tiešām iedot to pieaugušo dzīves sajūtu, ļauj iekāpt darbinieka un vadītāja kurpēs. 

Nereti jauniešiem tiešām ir labas idejas, kas ir tā vērtas, lai attīstītu un pārvērstu par reālu biznesu. Un jauniešiem jāiemācās no tā nenobīties, bet darīt. Te noteikti nepieciešams gan pedagogu, gan vecāku pamudinājums, atbalsts un ticība.

♦ Atbildēt par savu rīcību
Kļūdas dzīvē ir neizbēgamas, arī nepārdomāti lēmumi, kuriem ir ne tās labākās sekas. No tādām situācijām nav pasargāti arī jaunieši. Ja mazākā vecumā bērnu vietā situācijas centās risināt vecāki, tad vidusskola jau noteikti ir tas laiks, kad jāļauj bērnam pašam uzņemties atbildību par padarīto, tikt galā ar sekām, ja, protams, nav kaut kas ļoti nopietns. 

Tā ir laba pieredze, kā risināt problēmas, tikt galā ar negatīvām emocijām, kā sadarboties ar citiem arī nepatīkamās situācijās. Atvainošanās, situācijas pārrunāšana  tas liekas tik pašsaprotami, bet arī šādas prasmes nerodas pašas no sevis. Un tālākajā dzīvē tās būs ļoti derīgas, lai jaunietis kļūtu par pilnvērtīgu un atbildīgu sabiedrības locekli. 

♦ Iegūt reālu darba pieredzi, nopelnīt naudu savām vajadzībām
To, ka nauda neaug kokos un vecākiem nav brīnumains maks, no kura tikai ņem un ņem, bērnam jau jāsaprot diezgan agri. Bet vidusskola ir ļoti piemērots laiks, lai jaunietis arī iegūtu savu pieredzi reālā darbā, saņemtu naudu par padarīto. Un to arī iztērētu ne tikai izklaidēm, bet savām vajadzībām, saprotot, ko nozīmē sevi nodrošināt, plānot pirkumus, arī krāt kaut kam dārgākam. 

Tagad skolēniem ir iespēja vasarās iesaistīties nodarbinātības programmā, kur sadarbojas pašvaldības un uzņēmēji. Arī vecāki paši var vienoties ar jaunieti par kādu konkrētu darbu veikšanu, atalgojot to. Tā būs noderīga pieredze tam laikam, kad jāsāk pašam sevi nodrošināt.