Akceptē Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma būvniecības projekta turpmāku izstrādi
Kopumā Ziemeļu transporta koridora īstenošanas rezultātā plānots uzbūvēt ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu-austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir apmēram 30 kilometru.
Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Projekts ģeogrāfiski sadalīts četros posmos, no kuriem visnozīmīgākais un sarežģītākais ir otrais posms, kas šķērso Daugavu un virzās gar pilsētas centru tā ziemeļu pusē no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.
Pirmais posms jeb Brīvības ielas dublieris plānots no valsts autoceļa A2 pie Berģiem līdz Gustava Zemgala gatvei. Posma garums ir ap 9,1 kilometru. Pirmajam posmam jau ir izvēlēts novietojuma ģenerālvariants. Patlaban tiek gatavoti nepieciešamie lēmumi, lai varētu sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu būvniecības vajadzībām.
Otrais posms plānots no Gustava Zemgala gatves, ietverot krustojumu, līdz Daugavgrīvas ielai, arī ietverot krustojumu. Posma garums būs 6,5 līdz 6,8 kilometri. Šī Ziemeļu koridora daļa ietver Daugavas šķērsojumu, divus trīslīmeņu krustojumus un citus svarīgus inženiertehniskos risinājumu.
Trešā un ceturtā koridora posms plānots no Daugavgrīvas ielas līdz valsts autoceļam A10 pie Priedaines. Trešais posms atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, bet ceturtais posms - Babītes novadā un Jūrmalas pilsētā. Abu posmu garums ir 13,8 līdz 15,4 kilometri.
Ziemeļu transporta koridors kopā varētu izmaksāt 1,5 miljardus eiro (1,05 miljardus latu).
Visdārgākais ir otrais posms, kas varētu izmaksāt vairāk nekā vienu miljardu eiro (700 miljonus latu).
Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, starptautiskie konsultanti aprēķinājuši - ja Ziemeļu koridors netiks izbūvēts, tad nākamo 30 gadu laikā Latvijas ekonomikai tiks nodarīti aptuveni 2,5 miljardu eiro (1,75 miljardu latu) lieli zaudējumi, gan veidojoties milzu sastrēgumiem, gan papildu degvielas patēriņam, kas kopumā pamatīgi apgrūtinās tautsaimniecības attīstību. Turklāt, izbūvējot Ziemeļu transporta koridoru, tikšot radīti vismaz 50 000 jaunu ilgtermiņa darba vietu.
Kopumā Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvniecībai iesniegti četri varianti, no kuriem labākais noteikts, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Izvēlētais 2.variants atzīts par kvalitatīvāko un par to saņemts arī lielākais sabiedrības atbalsts. Domubiedru grupa "Par godīgu un caurspīdīgu valsti" iebilst, ka, izvēloties šo projektu, Rīgas dome pieļauj 30 miljonu latu izšķērdēšanu, jo variants 2a, kas atzīts par otro labāko un būtu par 30 miljoniem latu lētāks, no atbalstītās versijas atšķiras minimāli gan kvalitātes, gan sabiedrības atbalsta ziņā. Pilsētas attīstības departamenta informācija gan liecina, ka sabiedriskās apspriešanas laikā rakstiski aizpildītas un iesniegtas 406 anketas, no kurām 360 atbalstīts 2.variants, bet lētākais 2a variants saņēmis visvairāk iebildumu.
Uz sarakstu
