Atvērs grāmatu "Vidzemes 1624./1625.gada arklu revīzija. Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi"
Jau pagājušā gadsimta 70-tajos gados Siguldas novadpētniecības muzeja Turaidā uzdevumā revīzijas izrakstīja un tulkoja arhīvists, baltu filologs un vēsturnieks Aleksandrs Jansons. Līdz šim tulkojumi glabājās Turaidas muzejrezervāta zinātniskajā arhīvā.
2016.gadā pēc muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes iniciatīvas tos publikācijai sagatavojis, transkribējis, tulkojis, zinātniski komentējis LU profesors Gvido Straube.
Vidzeme 17.gadsimta sākumā bija daļa no Pārdaugavas hercogistes, bet poļu-zviedru kara laikā (1600-1629) kļuva par karadarbības lauku un tika smagi izpostīta. Pilis un pilsnovadi bija te viena, te otra karaspēka rokās līdz zviedru karaspēks pēc Rīgas ieņemšanas (1621) nostiprinājās Vidzemē.
Karš beidzās ar Altmarkas pamieru 1629.gadā, kad zviedri Vidzemē jau bija paguvuši veikt vairākas arklu revīzijas. Tās reģistrēja datus par zemniekiem, to nodevām un arklu skaitu jeb apstrādājamās zemes platību.
Mūsdienās šie dokumenti ir nenovērtējams kultūras, tiesību, saimniecības vēstures avots, kas sniedz ieskatu pārvaldes struktūrā, iedzīvotāju hierarhijā un sociālajās attiecībās, rāda lauksaimniecības attīstību, migrācijas procesus, dažkārt raksturo piļu un baznīcu ēkas.
Grāmatu bagātina LU Latvijas vēstures institūta pētnieka, Munta Auna sagatavotais apjomīgais pētījums par Turaidas un Krimuldas pilsnovadu vēsturisko ģeogrāfiju 13.-18.gadsimtā. Analizējot apdzīvoto vietu, pārvaldes struktūru un vietvārdu attīstību, izmantots plašs vēstures avotu klāsts, kas ļauj izsekot, kā izzūd senās vakas (ciems, pagasts), parādās arvien jaunas muižas, sākotnēji lībiešu apdzīvotajos novados visai būtiski mainās vietu nosaukumi.
Revīziju tekstus pētnieku Straubes un Auna publikācijā var iepazīt no dažādiem skatupunktiem. Revīziju materiāli ir bagāts avots gan ekonomiskajai vēsturei, gan migrācijas procesu izpratnei, gan vēsturiskās kartogrāfijas, etniskās vēstures un vietvārdu attīstības pētniecībai.
Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Uz sarakstu
