D vitamīns – kāda ir tā loma un kā to uzņemt pietiekamā daudzumā
D vitamīns organismā:
• veicina kalcija un fosfora normālu uzsūkšanos un izmantošanu;
• palīdz uzturēt normālu kalcija līmeni organismā;
• palīdz uzturēt kaulu veselību;
• palīdz uzturēt normālu muskuļu darbību;
• palīdz uzturēt zobu veselību;
• veicina normālu imūnsistēmas darbību;
• nepieciešams šūnu dalīšanās procesam.
Kā uzņemam D vitamīnu
D vitamīna uzņemšanu var iedalīt divās lielākās grupās – ar saules stariem un ar pārtikas produktiem. Izklausās vienkārši, bet patiesībā abos gadījumos ir gana problēmu.
Piemēram, saule mūsu platuma grādos nespīd tik bieži, mums ir ilga tumšā un aukstā sezona. Arī tad, kad saules UV stari sasniedz mūsu ādu, lai varētu notikt D vitamīna sintezēšanās, to var traucēt krēmi ar UV aizsargfiltru. Lai pilnvērtīgi uzņemtu D vitamīnu šādā veidā, ik dienu būtu jāpavada saulē bez aizsargkrēmiem vismaz 15–30 minūtes.
Arī D vitamīna uzņemšana ar pārtikas produktiem bieži vien ir komplicēta. Nesabalansēts, vienveidīgs uzturs, kurā ir pārāk maz produktu, kuri satur D vitamīnu, diemžēl ir lielai daļai cilvēku. Protams, šajā gadījumā ir vieglāk situāciju uzlabot, apzināti papildinot uzturu ar konkrētiem produktiem. Lielisks D vitamīna avots ir treknas zivis, mencu aknu eļļa, pilngraudu pārslas, tofu, olas, piena produkti, brūnie šampinjoni u.c.
D vitamīna trūkums – kā tas izpaužas
D vitamīna trūkumu vai izteiktu deficītu iespējams noteikt, veicot analīzes. Ārsti iesaka ikvienam pārbaudīt savu D vitamīna līmeni, lai pārliecinātos, ka ar ikdienas uzturu un dzīvesveidu tiek nodrošināts šis tik svarīgais vitamīns pietiekamā daudzumā. Ja analīzes uzrāda pazeminātu D vitamīna līmeni, ārsts ieteiks labākos risinājumus, kā situāciju uzlabot. Visbiežāk tiek ieteikts lietot D vitamīnu uztura bagātinātāja veidā. Speciālists arī noteiks piemērotāko devu.
D vitamīna trūkums organismā var izpausties ar dažādiem simptomiem:
• biežāka slimošana ar saaukstēšanos un citām saslimšanām;
• vājuma sajūta un nogurums arī pa dienu;
• nomākts, pat depresīvs garastāvoklis;
• grūtības iemigt, nekvalitatīvs miegs;
• traucēta kaulu un zobu attīstība (zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem);
• osteoporozes attīstīšanās (pieaugušajiem).
D vitamīns uztura bagātinātāja veidā jālieto atbildīgi
Pētījumi liecina, ka pat 80% Latvijas iedzīvotāju ir pazemināts D vitamīna līmenis vai jau tā deficīts. Tas nozīmē, ka vairumam cilvēku tas būtu jāuzņem papildus ārstējošās vai profilaktiskās devās.
D vitamīns uztura bagātinātāju veidā aptiekās nopērkams plašā klāstā. Tomēr pirms iegādāties kādu produktu, vislabāk konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu, veikt analīzes un noskaidrot, kādās devās tieši jums nepieciešams lietot D vitamīnu.
Vienmēr jāatceras ievērot ārsta noteiktās devas vai profilaktiskās devas, ko norādījis ražotājs, jo D vitamīnu iespējams arī uzņemt par daudz. Lai gan tas notiek reti, tomēr pārmērīgi lielu devu ilgstoša lietošana uz savu galvu var novest pie nopietnām veselības problēmām. Jābūt arī piesardzīgiem, lietojot vairākus uztura bagātinātājus reizē, jo daudziem no tiem jau var būt pievienots D vitamīns, piemēram, omega-3 preparātiem. Tad jāseko līdzi, lai kopējā diennaktī uzņemtā deva nepārsniegtu ārsta rekomendēto.
Profilaktiskās jeb uzturošās D vitamīna devas, ko rekomendē ārsti:
• līdz 1 gada vecumam ir 400–500 SV (starptautiskās vienības);
• no 1 līdz 18 gadiemir 600 SV;
• pieaugušajiem – 2000 SV.
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Apmaksāta informācija
Uz sarakstu
