"Dinamo" un "VEF" vēlas būvēt paši savas sporta arēnas
Par iespēju būvēt savu halli šā gada sākumā ieminējās arī basketbola klubs "VEF Rīga". Kaut arī divu lielu arēnu spēja strādāt rentabli un piesaistīt pietiekamu pasākumu un apmeklētāju skaitu tiek apšaubīta, abi sporta klubi uzskata, ka ar to problēmu nebūs un divas sporta arēnas Rīgā ir nepieciešamas.
Konkrētus "Dinamo" ledus arēnas celtniecības sākšanas laikus vai vismaz plānotās arēnas atrašanās vietu hokeja kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis biznesa portālam "Nozare.lv" gan neatklāj, norādot, ka par tiem vēl esot pāragri runāt. "Tad, kad sāksim rakt, tad jūs par to uzzināsiet," skan Savicka atbilde.
Zeme pie lidostas "Dinamo" vairs nav aktuāla
"Šajā jautājumā ir tik daudz nianšu, situācija mainās nepārtraukti, tāpēc tagad negribētu neko konkrētu stāstīt," skaidro Savickis, piebilzdams, ka pie arēnas projekta tiek strādāts un tas nav aizmirsts. Jautāts, vai joprojām ir aktuāli savulaik Rīgas domes hokeja klubam piedāvātie trīs zemesgabali - pie lidostas "Rīga", Ziepniekkalnā vai Kleistos, Savickis norāda, ka savulaik klubs par vispievilcīgāko ir norādījis zemesgabalu pie lidostas, taču patlaban tas vairs neesot aktuāli, jo Rīgas dome izlēmusi šo zemesgabalu pārdot izsolē.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs gan norāda, ka hokeja klubam neesot nekādu šķēršļu, lai piedalītos zemesgabala privatizācijā. Ar šī zemesgabala izsoles rīkošanu nodarbojas starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija "Colliers International", un martā paredzētā izsole beidzās bez rezultāta, tāpēc tagad tiek plānota jauna. "Hokeja klubs, tāpat kā visi citi pretendenti, var piedalīties nākamajā izsolē un, ja viņus šis zemesgabals interesē, nekas neliedz to iegādāties un būvēt uz tā savu sporta arēnu," saka Burovs.
Savickis gan par šādu iespēju ir visai skeptisks. "Ja jau dome pieņēmusi lēmumu par šī zemesgabala pārdošanu - lai pārdod. Mums netrūkst citu piedāvājumu, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī Pierīgas pašvaldībās," skaidro Savickis.
Pēdējā laikā intereses nav bijis
Burovs gan sacīja, ka pēdējā laikā no hokeja kluba "Dinamo" puses nav izrādīta nekāda interese par pašvaldības piedavātajiem zemesgabaliem jaunas hokeja halles būvniecībai. "Šos zemesgabalus pilsēta ir rezervējusi sporta funkciju nodrošināšanai, līdz ar to tie nav privatizējami, nav paredzēti atsavināšanai. Ja "Dinamo" par tiem atjaunotos interese, varētu domāt par kādu publiskas privātās partnerības formu starp pašvaldību un privātuzņēmumu sporta funkciju attīstīšanai," sacīja Burovs.
Īpašuma departamenta direktors piebilda, ka Rīga joprojām ir atvērta konkrētām sarunām un sadarbības iespējas ir visdažādākās, piemēram, tāpat kā nesen noslēgtais līgums ar Latvijas Futbola federāciju par Universitātes stadiona izmantošanu.
Par savu halli runā arī "VEF"
Hokeja klubs "Dinamo" nav vienīgais sporta klubs, kas vēlās būvēt pats savu sporta arēnu. Šī gada februārī ar līdzīgu ideju nāca klajā basketbola kluba "VEF Rīga" padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups. Biznesa portālam "Nozare.lv" Jaunups atzina, ka "VEF Rīga" būtu gatava būvēt savu basketbola halli, ja aptuveni puse no līdzekļiem tiktu piesaistīti no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.
Patlaban klubam sadarbībā ar citu sporta veidu federācijām aktuālākais esot strādāt pie tā, lai ES līdzekļus varētu piesaistīt sporta infrastruktūras attīstībai. Tiekot vērtētas arī iespējamās jaunās arēnas atrašanās vietas, un patlaban no basketbola kluba viedokļa piemērotākās vietas esot privātīpašumā vai arī valsts īpašumā. Jaunups nenosauca konkrētas vietas, kur potenciālā arēna varētu atrasties, vienīgi piebilda, ka atrašanās vieta jāsaista ar apkārt esošās teritorijas nākotnes attīstības perspektīvām.
"Esam aprēķinājuši, ka halle ar 5000-6000 skatītāju izmaksātu starp 10 un 12 miljoniem eiro (7-8,5 miljoniem latu)," februārī sacīja Jaunups. "Ja mēs saņemtu 50% finansējumu no struktūrfondiem, būtu gatavi daļu piesaistīt no sponsoriem, bet atlikušo daļu kaut kreditēt. Tad mums nebūtu nepieciešams ne valsts, ne pašvaldības atbalsts. Eiropas nauda ir pietiekami liela, tomēr ne vienmēr tā tiek sekmīgi izmantota."
Jaunups norādīja, ka varētu būt sarežģīti arēnas būvniecībai piesaistīt valsts līdzekļus, ņemot vērā situāciju ar valsts budžetu. Tādējādi ES līdzekļu līdzfinansējums būtu reālākā iespēja, lai ķertos pie sporta halles celtniecības.
Burovs biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka ir informēts par "VEF Rīga" padomes priekšsēdētāja iecerēm, taču ar pašvaldību klubs par zemesgabaliem arēnas būvniecībai nav runājis. "Nekāda konkrēta interese no basketbola kluba puses par pašvaldības zemesgabaliem nav bijusi, nav nekas prasīts un mēs arī neko neesam piedāvājuši," piebilda Īpašuma departamenta direktors.
Otra halle tikai ar hokeju neizdzīvotu
"Arēna Rīga" padomes loceklis Arnolds Babris uzskata, ka gadījumā, ja otra halle tiktu uzbūvēta, pastiprinātos konkurence starp abām arēnām, un tās abas strādātu ar zaudējumiem. "Kamēr viņi rīkotu tikai hokeja spēles - viss kārtībā, jo hokejs "Arēnā Rīga" veido tikai vienu sesto daļu no kopējā pasākumu skaita. Tomēr nesaskatu iespēju, kā otra sporta arēna varētu izdzīvot tikai ar hokeju, lai nodrošinātu ēkas uzturēšanu un normālu pašizmaksu," skaidro Babris. Viņaprāt, agri vai vēlu, bet arī otrai arēnai nāksies rīkot citus pasākumus - basketbola spēles, koncertus u.tml.
"Tajā brīdī sāksies klientu dalīšana un abas arēnas vairs nebūs rentablas, jo Rīga ir pārāk maza pilsēta divām arēnām, vienkārši nebūs pietiekams apmeklētāju skaits. Patlaban mēs spējam piesaistīt apmeklētājus arī no Igaunijas un Lietuvas, bet sporta arēnas abās šajās valstīs strādā ar mīnusiem. Ja Rīgā būs divas, tad arī tās abas strādās ar zaudējumiem, tāpēc otras arēnas būvniecība nebūtu lietderīga," uzskata Babris.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans uzsver, ka no LHF viedokļa divas hokeja arēnas Rīgā būtu ļoti izdevīgi, jo tad Latvija varētu pieteikties uz pasaules hokeja čempionātu rīkošanu, valsts hokeja izlasei būtu vieglāk rīkot treniņus, konkurences rezultātā pazeminātos cena, kas jāmaksā par ledus laukuma izmantošanu.
"Patlaban LHF "Arēnai Rīga" par vienu hokeja spēli ir jāmaksā 10 000 latu. Tā ir milzīga nauda, bet alternatīvu nav. Ja uz spēli atnāk 4000 skatītāju, tad to pat nevar atpelnīt," skaidro Lipmans. Tomēr viņš norāda, ka KHL regulārajā čempionātā gadā ir 26 mājas spēles, ja komanda tiek izslēgšanas spēļu turnīrā, tad nāk klāt vēl aptuveni sešas mājas spēles.
"Tikai ar hokeju otra halle varētu arī neizdzīvot, jo rentablai darbībai gadā ir jānotiek aptuveni 120 pasākumiem. Būs ļoti liela konkurence starp abām arēnām par pasākumiem. Tomēr, ja klubs vēlas savu halli un ir izrēķinājis, ka tas atmaksātos, kā arī ir drošs par nepieciešamo līdzekļu piesaisti, tad no LHF viedokļa otra halle ir tikai apsveicami," piebilst Lipmans.
Jaunups uzsvēra, ka nav nekādu šaubu par to, ka Rīgai būtu nepieciešamas divas sporta arēnas un tās abas varētu strādāt rentabli. "Patlaban ir grūtības saskaņot basketbola un hokeja spēļu kalendārus, bet divas arēnas šo problēmu atrisinātu. Tāpat tas ļautu pretendēt un Rīgā rīkot Eiropas un Pasaules čempionātus gan basketbolā, gan hokejā, un tad basketbola čempionātam nebūtu jānotiek citās Latvijas pilsētās, kā bijis iepriekš. Divas arēnas ļautu arī pazemināt cenas," norāda Jaunups, piebilstot, ka arī ar pasākumu piesaisti problēmām nebūtu jābūt, jo pasākumu skaitam ir tendence pieaugt.
Arī "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents, bijušais Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris šā gada februārī norādīja, ka ilgtermiņā ar pašreizējo "Arēnu Rīga" galvaspilsētai nepietiks. "Ja sākumā Rīga varēja lielīties ar arēnu un bez tās daudzi pasākumi nebūtu notikuši, joprojām spēkā ir vecā problēma - lai sarīkotu lielu turnīru, pilsētā nepieciešamas vismaz divas halles. Latvijas basketbols ir pelnījis, lai tam būtu klubs Eiropas spēcīgāko sabiedrībā, bet ilgtermiņā ar pašreizējo arēnu "VEF Rīga" komandai nepietiks," teica Kehris.
Projektu var realizēt uz privāta zemesgabala
Biznesa portāls "Nozare.lv" aptaujāja starptautiskajai lidostai "Rīga" tuvākās Pierīgas pašvaldības, jo Kontinentālās hokeja līgas komandas uz spēlēm ierodas ar gaisa transportu. Ne Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, ne Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence nevarēja apstiprināt, ka no hokeja kluba puses būtu bijusi kāda interese par zemesgabaliem šo pašvaldību teritorijā, arī nekādas sarunas nav bijušas. Protams, nav izslēdzama iespēja, ka "Dinamo" ir piedāvāts kāds privātā īpašumā esošs zemesgabals šajās pašvaldībās, vai arī notiek sarunas ar kādu privāto zemes īpašnieku.
Savickis skaidroja, ka halles projekts var ievilkties, bet tikpat labi viss var notikt ļoti ātri - iespējams jau šogad. Tiesa, līdz "Dinamo" spēlēm jaunajā arēnā arī tad vēl būšot jāpagaida, jo halles celtniecībai būs nepieciešami pāris gadi.
Paredzamais finansējums halles celtniecībai gan, gadiem ritot, nav mainījies un joprojām tiek lēsts 30-50 miljonu eiro (21-35 miljoni latu) apmērā. Tiesa, par finansējuma avotiem Savickis patlaban arī nav gatavs runāt, vien norādot, ka tiek meklēti dažādi tā piesaistes varianti un vairāk skaidrības būšot tad, kad projekts būs "izkustējies". "Dinamo" plāno būvēt hokeja arēnu ar 7000 līdz 10 000 skatītāju vietām. Hallei līdzās iecerēts būvēt arī sešu stāvu viesnīcas ēku, rehabilitācijas centru, atklātos sporta laukumus.
Jau 2011.gadā Savickis neizslēdza iespēju, ka klubs neizvēlēsies nevienu no Rīgas domes piedāvātājiem zemesgabaliem, bet projektu īstenos uz privātam īpašniekam piederoša zemesgabala.
Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības padome 2011.gada 31.martā hokeja kluba Rīgas "Dinamo" vadītājiem piedāvāja izvēli starp trim zemesgabaliem, kur Pārdaugavā varētu tikt būvēts "Dinamo" sporta komplekss.
Dome piedāvāja trīs zemesgabalus
Rīgas dome halles būvniecībai piedāvāja divus pašvaldības zemesgabalus Kleistos un Ziepniekkalnā, kas pilsētas plānā paredzēti sporta funkcijām, kā arī vienu toreiz pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" īpašumā esošu zemesgabalu netālu no lidostas "Rīga".
Kleistos hokeja halles būvniecībai tiek piedāvāta daļa no 84 hektāru lielās Spilves pļavas. Konkrēti sporta funkcijām iespējams izmantot 19,89 hektārus, bet pārējā platība paredzēta citiem pašvaldības mērķiem. Zemesgabals atrodas starp Bolderājas dzelzceļu, Kleistu ielu un Hapaka grāvi, tam netālu ērti pieejamas komunikācijas - gāze, elektrība un kanalizācija.
Ziepniekkalnā pašvaldība piedāvā 16 hektāru lielu zemesgabalu, kur patlaban atrodas mazdārziņi, ar kuriem noslēgti pagaidu līgumi. Ņemot vērā, ka līdzās ir AS "Dzintars" ražotne, arī komunikācijas būtu ērti pieejamas.
Burovs vērtē, ka šim zemesgabalam ir izdevīgāka infrastruktūra nekā Kleistos, jo līdzās atrodas Dienvidu tilts, tomēr viņš norāda, ka arī Kleisti nākotnē kļūs ērtāk pieejami, kad tiks pabeigts Ziemeļu transporta koridors.
Savukārt līdzās lidostai "Rīga" pašvaldības uzņēmums "Rīgas pilsētbūvnieks" piedāvāja 35 hektāru lielu teritoriju, no kuras būtu ērti izbūvējama pieeja gan uz Ulmaņa gatvi, gan Jūrkalnes ielu, turpat ērti pievienojamas komunikācijas. Visi zemesgabali piedāvāti Pārdaugavā, jo Daugavas labajā krastā jau atrodas "Arēna Rīga", turklāt labajā krastā pašvaldībai neesot tik lielu īpašumu, ko piedāvāt.
Visiem zemesgabaliem nepieciešams izstrādāt detaļplānojumu, kas varētu aizņemt pāris gadus. Tā kā pēc tam jāveic projektēšanas, saskaņošanas darbi un pati būvniecība, par termiņiem pagaidām grūti runāt. "Līdz 2017.gadam to ir pilnīgi iespējams realizēt. Halli varētu izmantot arī pasaules čempionāta organizēšanā - tā kā valsts pieteicās rīkot 2017.gada pasaules čempionātu, tas atrisinās otras halles jautājumu," sacīja Burovs.
Uz sarakstu
