Eksperti: Krievija dezinformācijai par Baltijas valstīm izmanto ASV vēlēšanu neskaidrību brīdi

Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com
Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com

Krievija savā labā izmanto ASV prezidenta vēlēšanu radīto neskaidrību brīdi, izplatot dezinformāciju par Eiropu un Baltijas valstīm, aģentūrai LETA norādīja vairāki aptaujātie ārpolitikas pētnieki un eksperti.

Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds sacīja, ka salīdzinoši nesen trīs dienu laikā no diviem Krievijas raidījumiem saņēmis uzaicinājumu piedalīties diskusijās par Baltijas valstīm. Pēc viņa sacītā - ja vienu reizi vēl var uzskatīt par nejaušību, divas reizes jau balansējot uz sakritības un likumsakarības robežas.

"Viens [gadījums] ir pašiniciatīva, vairāki - iespējams, ka zināms signāls no augšas. Līdz šim Krievijas televīzijās bija divas tēmas - Ukraina un Sīrija. Šobrīd jau redzam, ka arī Baltija tiek pieķerta klāt. Vai tas automātiski nozīmē, ka tēmu attīstīs? To nevar izslēgt," atzina Sprūds, piebilstot, ka šādi vēstījumi galvenokārt tiek fokusēti uz pašas Krievijas iedzīvotājiem.

LĀI direktors gan piebilda, ka šādas intereses dēļ Baltijas valstīm uzreiz nevajadzētu baidīties, taču nevar izslēgt, ka pēdējā laika uzmanības palielināšana varētu būt saistīta ar notikumiem Eiropā, kā arī ASV un NATO klātesamību.

"Iespējams, ka kāds lēmumu pieņemšanas aprindās runājis par augsnes sagatavošanu. Kopumā gan šāda situācija rada nedaudz bažīgus, taču jāskatās uz to, cik bieži tas notiks," viņš sacīja.

Sprūds atgādināja, ka Krievijas mediji jau iepriekš centušies parādīt Baltijas valstis kā neizdevušās, ka tajās atdzimstot nacisms, notiek krievvalodīgo diskriminācija.

"Par to, ka jāsteidzas viņiem [baltiešiem] palīgā. Sabiedrība un tauta [Baltijas valstīs] esot laba, taču politiskā elite - pilnībā neatbilstoša," par Krievijas dezinformācijas spilgtākajiem piemēriem atgādināja Sprūds.

Viņš gan sacīja, ka šādi Krievijas centieni cietīs sakāvi gadījumā, ja Baltijas iedzīvotāji nebūs bažīgi un kļūs pārliecinātāki par sevi. "Šajā gadījumā mums nevajadzētu pārspīlēt, bet jāpiefiksē - augsnes sagatavošana notiek," viņš izteicās.

Līdzīgu viedokli pauda arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis, norādot, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām valda zināms neskaidrību periods.

"[Donalds] Tramps ievēlēts, bet nekas daudz par viņa politiku nemaz nav zināms. Šajā neskaidrību periodā Krievija aktīvāk izmanto savas iespējas, lai mainītu viedokli. Tā vienkārši izmanto izdevīgu brīdi," sprieda Cepurītis.

Pētnieka ieskatā šāda veida kampaņas ir vidēja termiņa. "Varam to pat salīdzināt ar pakāpenisku informācijas pilināšanu. Iespējams, ka tas aktīvāk notiks līdz nākamā gada janvārim, līdz Trampa politika kļūs skaidrāka," viņš izteicās, piebilstot, ka Krievija līdzīgas kampaņas pret Baltijas valstīm izvērsusi jau iepriekš.

Tāpat Cepurītis atgādināja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl salīdzinoši nesen parakstīja jauno valsts ārpolitikas koncepciju, kurā nav pazudis informatīvais konteksts. "Tas ir pat uzsvērts. Tā ir daļa no kopējās politikas," norādīja pētnieks.

Jau vēstīts, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām būtiski ir pieaugusi pret Baltijas valstīm vērstā Krievijas dezinformācija, liecina Eiropas Savienības (ES) izveidotās "East StratCom Task Force" komandas iknedēļas izdevumā "Disinformation Review" ("Dezinformācijas apskats") publicētā informācija.

Apskatā norādīts, ka Krievijas mediji joprojām aktīvi publicē informāciju, ka krievi un ukraiņi ir viena nācija, kā arī to, ka Maidans tika mākslīgi radīs ar ieinteresēto ārvalstu palīdzību. Tomēr pēdējo nedēļu laikā, kas sasaucas ar ASV notikušajām prezidenta vēlēšanām, kā arī, iespējams, Eiropas Parlamenta (EP) balsojumu par rezolūciju, kurā dalībvalstis aicinātas pievērst uzmanību Krievijas un teroristisko organizāciju izvērstajai propagandai, īpaša uzmanība tiek pievērsta Baltijas valstīm.

Apskatā vērsta uzmanība uz faktu, ka vairāki sarunu šovi atsevišķos televīzijas kanālos būtiski palielinājuši uzbrukumu skaitu Baltijas valstīm. Tajos tiek aplami norādīts, ka Baltijas valstīm patiesībā būtu jāizrāda pateicība, ka tām tika ļauts pamest PSRS miermīlīgā ceļā. Dezinformācijas atspēkojumā gan tiek atgādināts, ka neatkarības atgūšanas laikā krita vairāki Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji.

Tāpat Krievijas mediji izplata apgalvojumus, ka "Krievija deva Baltijas valstīm brīvību, par kurām tās tik ļoti sapņoja", nepieminot faktu, ka tieši PSRS bija tā, kuras dēļ Baltijas valstis savu neatkarību zaudēja.

Viss par: Latvijas ziņas