FM un Lielo pilsētu asociācija rosina pēc 2020.gada vienkāršot teritorijai piesaistīto ES fondu investīciju ieviešanu

Rīga, 13.apr., LETA. Šodien iesniegšanai Eiropas Komisijai (EK) tika parakstīts Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) nostājdokuments par Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumiem un to ieviešanu, kurā pausta vienota nostāja, ka pēc 2020.gada ir jāvienkāršo teritorijai piesaistīto ES fondu investīciju ieviešana, lai maksimāli efektīvi nodrošinātu attīstību atbilstoši konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards uzsvēra, ka ES fondu atbalsts Latvijai pēc 2020.gada būs pieejams, tomēr patlaban ir svarīgi pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem un citiem sniegt EK savu viedokli par to, kādā tieši veidā nākotnē ieguldīt ES fondus vēl gudrāk un efektīvāk. Tādēļ ir tapis šodien parakstītais dokuments, kurā pausta vienota Latvijas deviņu lielo pilsētu un FM kā ES fondu vadošās iestādes nostāja.

Savukārt LLPA izpilddirektors Viktors Valainis atzina, ka ne tikai Latvijā, bet visās ES dalībvalstīs problēmas ES fondu ieviešanā rada pārlieku liela birokrātija.

"Mūsu mērķis ir rosināt ES fondu ieviešanas prasības padarīt elastīgākas un pielāgot šodienas izaicinājumiem. Nākotnē šis jautājums kļūs vēl aktuālāks, jo pilsētas kļūst individuālākas, ar savām atšķirīgām vajadzībām un mērķiem. Mums jādara viss, lai turpmāk pilsētās varētu veiksmīgi īstenot ES fondu projektus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām, lai Brisele mums visiem asociējas kā palīdzīga roka nevis kā birokrātija," pauda Valainis.

Instruments pilsētvides attīstībai, saukts arī par integrētajām teritoriālajām investīcijām, ir mūsdienīga pieeja ES fondu ieviešanā - tajā nepieciešamais atbalsts tiek plānots atbilstoši konkrētās teritorijas vajadzībām, aptverot dažādas nozares. Tas ir piemērotākais nākotnes risinājums, kā visefektīvāk ES fondu ieguldījumus plānot un ieviest vietējo iedzīvotāju labā

Nostājdokumentā pausts, ka nākotnē ir jāvirzās uz vēl efektīvākiem ES fondu plānošanas un ieviešanas risinājumiem. Tādēļ pēc 2020.gada pilsētvides attīstībai ir jābūt vieglāk īstenojamai, paplašinot iespējas katrai no pašvaldībām piemeklēt un savstarpēji kombinēt nepieciešamos risinājumus tās attīstībai.

Tāpat nepieciešams noteikt elastīgus sasniedzamos rādītājus, lai nodrošinātu iespējas ES fondu ieviešanas laikā atbalsta sadalījumu piemērot aktuālajai situācijai. Šādi tiktu palielināta teritorijai piesaistīto investīciju efektivitāte, veicinot arī reģionālo, nacionālo un ES līmeņa mērķu sasniegšanu. Atbildot uz katras konkrētās teritorijas vajadzībām, tiek sakārtoti ne vien reģioni, bet arī visa valsts un ES.

Nosakot teritoriālo attīstību kā atsevišķu prioritāti, tiktu veicināta pilsētu un pašvaldību dalība ES fondu stratēģiskajā plānošanā un projektu iesniegumu atlases kritēriju izstrādē. Šādi arī tiktu palielināta uzticība pašvaldībām un efektīva iedzīvotāju interešu īstenošanu gan teritoriālo stratēģiju izstrādes procesā, gan ieviešanā.

Šī gada maijā EK publicēs priekšlikumus nākamā ES daudzgadu budžeta pēc 2020.gada sadalījumam. Tam gatavojoties, dalībvalstis, organizācijas un citas iesaistītās puses aktīvi veido un pauž savu pozīciju par Kohēzijas politikas nākotni, kur īpaši svarīgs ir pašvaldību un iedzīvotāju viedoklis. Šī gada februārī kopīgu aicinājumu EK saglabāt spēcīgu ES Kohēzijas politiku un veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem ir parakstījuši visu trīs Baltijas valstu finanšu ministri.