Kuzins 16.martā aicinās Vācijas valdību ieviest sankcijas pret leģionāru piemiņas pasākumu dalībniekiem

Foto: Ieva Čīka/ LETA
Foto: Ieva Čīka/ LETA

Pašpasludinātā "antifašista" Jāņa Kuzina pārstāvētā partija "Par Neatkarīgu Latviju!" 16.martā plāno rīkot sapulci, aicinot Vācijas valdību ieviest ekonomiskās sankcijas pret politiķiem un uzņēmējiem, kuri piedalās Leģionāru dienas piemiņas pasākumos.

Partijas "Par Neatkarīgu Latviju!" ģenerālsekretārs Kuzins aģentūru LETA informēja, ka partija kopā ar biedrību "Ceturtā atmoda" 16.martā no plkst.11 līdz 14 rīkos sapulci pie Vācijas vēstniecības Rīgā, iepretim Brīvības piemineklim.

Kuzins norāda, ka tā būs solidaritātes sapulce ar Vācijas vecāko antifašistu organizāciju "VVN-BdA", kas rīkošot protestus pie Latvijas konsulātiem visā Vācijā.

Sapulcē tikšot izvirzīts pieprasījums Vācijas valdībai asi nosodīt Saeimas un Rīgas domes deputātus, kas piedalās "provokācijās pret Latviju". Sapulcē Rīgā aktīvisti aicināšot Vācijas prezidentu rīkoties un iniciēt ekonomiskās sankcijas pret Latvijas politiķiem un uzņēmējiem, kas "atbalsta nacisma atdzimšanu Latvijā" un piedalās "Waffen SS" leģiona piemiņas pasākumos Rīgā.

Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis apstiprināja, ka pašvaldībā likumā noteiktajā kārtībā ir iesniegts biedrības "Ceturtā atmoda" pieteikums sapulces rīkošanai. 16.martā ir pieteikti vairāki publiskie pasākumi, tāpēc pašvaldība tos izskatīs un saskaņos tad, kad pienāks likumā noteiktais termiņš, pēc kura publiskos pasākumus vairs pieteikt nevar.

Jau ziņots, ka Rīgas domē leģionāru piemiņas dienā, 16.martā, pasākumus ir pieteikušas biedrības "Daugavas vanagi Latvijā", "Nacionālo karavīru atbalstam", "Latvijas Antinacistiskā komiteja" un privātpersona Kristaps Kašs, aģentūrai LETA pastāstīja Vidauskis.

Biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa pieteikusi gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tas plānots plkst.11, un pieteicējs norādījis, ka tajā piedalīsies ap 100 cilvēki.

Savukārt sapulci pie Brīvības pieminekļa pieteikusi biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam". Tā paredzēta laikā no plkst.7 līdz 13, un organizators plāno, ka tajā piedalīsies aptuveni 20 cilvēki.

Tāpat kā citus gadus sapulci pie Brīvības pieminekļa pieteikusi arī biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja". Sapulce plānota laikā no plkst.10 līdz 14, un tās mērķis būšot pieminēt "Waffen SS" upurus un paust nosodījumu "Waffen SS" noziegumu attaisnošanai. Organizators plāno, ka sapulcē piedalīsies ap 100 cilvēki.

Savukārt Kašs ir pieteicis gājienu/piketu no Strēlnieku laukuma pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Pasākuma mērķis būšot godināt vācu bruņotajos spēkos pretlikumīgi iesauktos karavīrus. Organizators paredzējis, ka gājienā piedalīsies ap 30 cilvēki. Piemēram, pērn Kašs vēstulē Rīgas domei tika pavēstījis, ka vēlas 9.maijā rīkot piketu pie Uzvaras pieminekļa 30 gadus pēc kārtas.

Vidauskis pastāstīja, ka dažādi pasākumi pieteikti vienā laikā un vietā, tāpēc pašvaldībai nāksies iejaukties. Šāda situācija veidojusies arī iepriekšējos gados, tāpēc arī šogad pašvaldība aicinās organizatorus uz pārrunām, lai panāktu vienošanos par vietas un laika maiņu. Pēdējos gados ir panākts veiksmīgs kompromiss starp pašvaldību un pasākumu organizatoriem, kā rezultātā visi ir apmierināti un arī nopietni incidenti starp pasākuma dalībniekiem nav notikuši.

Likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" nosaka, ka pasākumu iespējams pieteikt līdz 10 dienām pirms tā norises.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.