Latvijā iespējams liels neatklātu akromegālijas slimnieku skaits
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā 12 pacientiem atklāta reta un bīstama slimība akromegālija. Tā ir saslimšana, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona izdalīšanās pieauguša cilvēka organismā. Saskaņā ar endokrinologu datiem, šobrīd Latvijā uzskaitē ir 88 šādi pacienti, tomēr Eiropas valstu akromegālijas reģistra dati apliecina, ka mūsu valstī varētu būt aptuveni 150 - 260 neatklāti akromegālijas slimnieki. Speciālisti brīdina, ka neārstēta šī slimība var izraisīt nāvi, bet savlaicīgas atpazīšanas gadījumā to ir iespējams apturēt.
"Nereti pārmērīgu krākšanu un locekļu palielināšanos, kad vairs neder ierastais apavu izmērs un laulības gredzens, cilvēki nesaista ar saslimšanu un nemaz nedodas pie ārsta. Tomēr tie var liecināt par retu un grūti diagnosticējamu slimību – akromegāliju, kurai ir raksturīga pastiprināta augšanas hormona veidošanās, kas izraisa neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu. Akromegālija var radīt arī vielmaiņas traucējumus un cukura diabētu. Par šo slimību un tās simptomiem jāatgādina regulāri gan ārstiem, gan sabiedrībai kopumā," norāda Jēkabpils reģionālās slimnīcas endokrinoloģe Anita Eglīte.
Pirmie redzamie akromegālijas simptomi ir akcentētas lūpas, uzacu pauguri, uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, deguna un ausu palielināšanās, parādās atstarpes starp zobiem, āda kļūst biezāka, balss rupjāka, palielinās kāju un roku izmērs. Izmaiņas ārējā izskatā notiek ļoti lēni un cilvēks pats tās var nepamanīt. Tādēļ ir pareizi, ja uz šīm pārmaiņām izskatā norāda līdzcilvēki vai ievēro ģimenes ārsts. Pie biežāk novērotajiem simptomiem jāpieskaita arī krākšana, galvassāpes un plaukstu svīšana. Tos būtu jāatpazīst ģimenes ārstiem, veicot atbilstošas analīzes un pēc tām nosūtot pie speciālista – endokrinologa.
Akromegālija būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti – 70% pacientu attīstās miega apnojas sindroms, kad cilvēkam gulēšanas laikā uz brīdi apstājas elpošana, kā arī pastiprināta krākšana; pēc 55 gadu vecuma ir lielāks resnās zarnas audzēja risks, salīdzinot ar pacientiem bez akromegālijas. Ir pierādīts, ka 80% neārstētu akromegālijas pacientu mirst no asinsrites sistēmas slimībām, nesasniedzot pat 60 gadu vecumu. Akromegālijas pacientu paredzamais dzīves ilgums ir par 10 līdz 15 gadiem mazāks.
Iespējamos akromegālijas simptomus iespējams konstatēt, atbildot uz vienkāršiem testa jautājumiem:
- Vai Jūsu gredzens vairs nav viegli pārslidināms pār pirkstu?
- Vai pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies Jūsu kurpju izmērs?
- Vai Jūs moka skaļa krākšana un tās laikā novērojamas pauzes elpošanā?
Ja kaut uz vienu no šiem jautājumiem atbilde ir pozitīva, jādodas pie sava ģimenes ārsta vai speciālista – endokrinologa. Ja izmeklējumi apliecina, ka cilvēkam ir akromegālija, ārstēšanas galvenais mērķis ir augšanas hormona normalizēšana asinīs. Atkarībā no situācijas, ārsti nozīmē ķirurģisku iejaukšanos, staru terapiju, kā arī medikamentus, lai samazinātu šīs slimības izraisītās komplikācijas un samazinātu mirstības risku.
Uz sarakstu
