Latvijai izdodas panākt uz pusi mazāku Rīgas jūras līča reņģu kvotas samazinājumu nākamgad
Latvijai izdevās pārliecināt Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus, ka Rīgas jūras līča reņģu krājums ir labā stāvoklī, līdz ar to atbilstoši Latvijas un Igaunijas zinātnieku atzinumam šai Latvijas zvejniekiem būtiskajai sugai bija iespējams panākt uz pusi mazāku samazinājumu - plānotā 21% vietā tas būs 11%, bet nozvejas kvota sasniegs 16 724 tonnas.
Visplašākās diskusijas sanāksmē raisījās par kvotu noteikšanu mencām Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Daļa valstu atbalstīja EK piedāvājumu par zvejas iespēju samazināšanu 39% apmērā jūras austrumu apgabala mencām un 88% rietumu apgabala mencām. Vairākas valstis, tostarp Latvija, kategoriski iebilda pret šo priekšlikumu un pamatoja to ar negatīvām sociālekonomiskajām sekām, kas skartu no zvejas atkarīgos piekrastes reģionus. Latvijas zinātnes pārstāvis papildus norādīja, ka mencu krājums austrumu apgabalā, kuram iepriekšējos gados jau bija noteikts būtisks samazinājums, sāk pakāpeniski atjaunoties un tālākos uzlabojumus ir iespējams sasniegt arī ar ne tik radikālu kvotu kritumu.
Līdz ar to ES ministru padomē par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2017.gadam tika panākta šāda vienošanās - mencu zvejas iespējas jūras austrumu daļā samazinātas par 25% iepriekšplānoto 39% vietā un nozvejas kvota būs 2636 tonnas.
Mencu zvejas iespējas jūras rietumu daļā samazinātas par 55% iepriekšplānoto 88% vietā un būs 202 tonnas. Šī mencu krājuma samazinājuma ietekme uz kopējām Latvijas zvejas iespējām ir samērā niecīga, lai īpaši ietekmētu zvejniekus, norāda ZM.
Savukārt brētliņu zvejas iespējas palielinātas par 29%. Šis palielinājums Latvijas zvejniekiem papildus nozīmē 8117 tonnas zvejas iespēju. Nozvejas kvota noteikta 36 107 tonnas.
Reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā, līdzīgi kā gadu iepriekš, būs 8% palielinājums. Tas Latvijas zvejniekiem nozīmē pieaugumu par 378 tonnām, nozvejas kvota būs 5299 tonnas.
Lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā saglabāsies nemainīga un būs 12 644 zivis.
Kā pēc sanāksmes akcentēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), rezultāts tika sasniegts, pateicoties labai sadarbībai starp ministriju, nozares pārstāvjiem, Latvijas pārstāvniecības Briselē diplomātiem un pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" zinātniekiem.
Kā ziņots, šī bija pirmā reize, kad, nosakot zvejas iespējas, ES tika ņemts vērā nesen apstiprinātais Baltijas jūras daudzgadu plāns, līdz ar to reģionālā argumentācija ļāva valstīm piedāvāt pārdomātus risinājumus atbildīgai zivju krājumu pārvaldībai.
Šā gada septembra sākumā Baltijas jūras zvejā bija iesaistīti 670 kuģi un zvejas laivas, no tām 611 zvejo piekrastē.
Uz sarakstu
