Banner 980x90

LNO notiks jau trešais koncerts ciklā "Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki"

Nākamsestdien, 13.aprīlī, plkst.15.00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē notiks cikla "Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki" trešais un vienlaikus - noslēdzošais koncerts. Tā moto – "Dzeja un mūzika", pilsētas informācijas portālu Riga24.lv informēja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Ancena.

Koncertā uzstāsies solisti Sonora Vaice, Ieva Parša, Kristīne Gailīte, Aira Rūrāne, Inga Šļubovska, Krišjānis Norvelis, Andris Ludvigs, Viesturs Jansons un Kalvis Kalniņš, pie klavierēm - Aldis Liepiņš, Herta Hansena, Mārtiņš Zilberts un Dace Kļava.

Šoreiz programma aptvers visvairāk dzejnieku, ietiecoties Jāzepa Vītola jaunradē līdz pat Otrā pasaules kara gadiem.

Vairākas dziesmas skanēs ar Kārļa Skalbes vārdiem, tostarp trausli latviskā idille "Piano", dziesma "Kam lai dziedu", kas atbalso Skalbes emigranta rūgto jautājumu un "Vai laime nāks", kas ievedīs meklējumiem pieblīvētajā 20. gadu pirmās puses Latvijas mākslas un literatūras gaisotnē.

Interesantu akcentu ienesīs solodziesmas ar Andreja Kurcija vārdiem: līdzās gaišajām mīlas dziesmām "Madonna" un "Meitene dzied" programmā iekļauta arī noslēpumaini mistiskā "Murgi".

Tāpat koncertā skanēs solodziesmas ar Elzas Stērstes dzeju. Interesanti, ka ar viņu komponists iepazinies jau Pēterpils Konservatorijā, kur nākamā dzejniece studējusi klavierspēli. Tuvā pazīšanās ar Stērstes ģimeni arī izskaidro vairāku bērnu dziesmu klātbūtni Vītola daiļradē - arī rotaļīgo "Amarillis stāsta", kas veltīta dzejnieces meitiņai un skanēs šajā koncertā.

Tēlaini asociatīvas dabas ainas gleznos divas dziesmas ("Vilnis" un "Miglainās dienas") ar Edvarda Vulfa vārdiem, bet Kārļa Jēkabsona labsirdīgā naivisma caurvīto liriku gaumīgā idillē Vītols pārvērtis dziesmās "Laimīte" un "Dieva meklētājam".

Koncertā skanēs arī vairāki darbi, kurus Vītols sacerējis savu jubileju gados. 1933.gadā, kad meistaram apritējuši septiņdesmit, viņš pievērsies trim toreiz ļoti populāriem dzejniekiem. Antons Austriņš devis pamatu bērnišķīgai, komiskiem atribūtiem piebārstītai šūpuļdziesmai "Aijā dziesmiņa", bet noslēpumainas noskaņas rosinājusi Jāņa Sudrabkalna (solodziesma "Melodijas") un Jāņa Ziemeļnieka ("Mūzai") dzeja.

Savukārt koncertu noslēgs Vītola 80.jubilejas gadā (1943) tapušās solodziesmas ar leģendārā skatuves mākslas pedagoga un rakstnieka Zeltmata dzeju: dziesmas "Viņai" un "Kas mīla ir" simboliski veidos ne tikai dziesmu cikla "Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki", bet arī paša komponista solodziesmu daiļrades poētisku un arī māksliniecisku rezumējumu.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)