LPS: Situācija ar pašvaldību aizņēmumiem kļuvusi kritiska, nepietiek naudas 145 projektu īstenošanai

Rīga, 24.maijs, LETA. Nepietiekamu kredītresursu dēļ šobrīd Valsts kasē rindā uz aizņēmumu gaida 145 projekti, kuru īstenošanai pašvaldībām nepieciešami finanšu līdzekļi aptuveni 72,8 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele.

Viņa skaidroja, ka no kopskaitā 145 projektiem 61 plānots ar Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējumu, un to realizēšanai nepieciešami aizņēmumi 36,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt pārējie 94 ir citi investīciju projekti, kuru īstenošanai nepieciešams aizņemties aptuveni 36,2 miljonus eiro.

Šādu situāciju Ūbele raksturoja kā kritisku. "Finansējums vajadzīgs nekavējoties, jo aizņēmumu rindā ir projekti, kuros būvniecības darbus iespējams veikt tikai aktīvajā sezonā (piemēram, ielu un ceļu rekonstrukcija un pārbūve), vai projekti, kurus ir būtiski īstenot tieši vasaras sezonā (piemēram, izglītības iestāžu ēku remontdarbi)," skaidroja LPS pārstāve.

Savukārt LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis ar Ūbeles starpniecību pauda, ka šobrīd pašvaldībām steidzami jānodrošina aizņemšanās iespējas vismaz visu ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī 2018.gadā sākto investīciju projektu pabeigšanai, kas, viņaprāt, būtu saimnieciska rīcība.

Ar lūgumu rast risinājumu šajā situācijā LPS ir vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un finanšu ministra Jāņa Reira (JV).

LETA jau vēstīja, ka 17.maijā notika LPS 30.kongress, kurā tika apstiprinātas piecas rezolūcijas. Dokumenti ir par pašvaldību finanšu stabilitāti, par reģionālo attīstību kā "Nacionālā attīstības plāna 2027" mērķi, par administratīvi teritoriālo reformu, kā arī par izglītības jomu un par iespēju rīkoties iedzīvotāju labā.

Rezolūcijā par pašvaldību finanšu stabilitāti LPS norāda, ka īstenotā un plānotā nodokļu reforma palielina nevienlīdzību starp pašvaldību patstāvīgajiem nodokļu ieņēmumiem no pašvaldības aktivitātēm neatkarīgu iemeslu dēļ.

Tāpat pašvaldībām esot ierobežotas iespējas aizņemties finanšu resursus investīciju projektu realizēšanai, tostarp arī ES fondu projektu īstenošanai, kas apdraudot šo projektu realizāciju un attiecīgi arī valsts attīstībai nepieciešamo ES līdzekļu saņemšanu.

LPS norāda, ka tā kā līdzšinējā vienošanās kompensēt pašvaldību ieņēmumu samazinājumu nodokļu reformas rezultātā nav nostiprināta kā pašvaldību finanšu stabilizācijas norma pastāvīgajos likumos, viņi apņēmušies Saeimu aicināt tomēr nostiprināt likumā kā pastāvīgu normu pašvaldībām noteikto nodokļu ieņēmumu proporciju valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos - 19,6% apmērā.

Tas nepieciešams, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu un prognozējamu finanšu resursu pieejamību vismaz vidējā termiņā, kas ir priekšnoteikums sekmīgai to funkciju un pienākumu īstenošanai.

Tāpat LPS aicinājusi parlamentu nodrošināt pašvaldībām ilgtspējīgas attīstības vajadzībām atbilstošus aizņēmumu resursus gan ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, gan pašvaldību investīcijas projektu realizēšanai, tostarp izglītības un sociālās infrastruktūras projektiem, pašvaldību ielu un ceļu infrastruktūras projektiem, uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras projektiem un citiem.