Banner 980x90

Pēc restaurācijas atklās Rīgas Doma sienu gleznojumu "Sv.Marijas kronēšana"

Tuvojoties Eiropas kultūras mantojuma dienām, Rīgas Doma pārvalde aicina uz Baltijā senākā gleznojuma "Sv.Marijas kronēšana" atklāšanu pēc restaurācijas. Rīgas Doma ziemeļu ieejā 7.septembrī plkst.16.00. 
Rīgas Doma ziemeļu hallē esošie sienu gleznojumi ir vecākie Baltijā, kas saglabājušies no 14.gadsimta sākuma. Gleznojumi sākotnēji ir bijuši iecerēti, kā triptihs, kura kompozīciju veidoja trīs savstarpēji saistīti gleznojumi "Marijas kronēšana", "Pasludināšana", "Kristus ciltskoks" ar praviešu Daniela un Jesejas attēliem.

Tiek uzskatīts, ka šie gleznojumi ir bijuši vieni no galvenajiem gleznojumiem Rīgas Domā, jo tie atsaucas uz to, ka Rīgas Doms svētīts Sv.Marijas vārdā, kā arī Livonija tika dēvēta par "Sv.Marijas zemi". Vēsturiski Rīgas Doms ir bijis Livonijas centrālā katedrāle līdz Livonijas sabrukšanai 1561.gadā. Ziemeļu halles sienu gleznojumi tika atklāti 1891.gadā halles detalizētās izpētes laikā. Šajā laikā tika atrasti arī sākotnējie, tas ir bīskapa Alberta laika celtnes, halles pamatu fragmenti, kas atļāva veikt tās rekonstrukciju pēc arhitekta V. Neimaņa izstrādātā projekta.

Kopš sienu gleznojumu atklāšanas līdz pat 19.gadsimta rekonstrukcijas darbu nobeigumam, aptuveni divdesmit gadu garumā, tika veikti neskaitāmi mēģinājumi nodrošināt šo sienu gleznojumu saglabāšanu. Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Rīgas Doma būvnodaļas sapulču protokoli atspoguļo restaurācijas domas attīstību. No uzskata, ka gleznojumi ir jānoņem no sienas un jāuzstāda muzejā, līdz atziņai, ka ir jānotīra visi veiktie pielabojumi un gleznojumi jāsaglabā nākošām paaudzēm, tā kā tie ir atrasti.

Simts gadu laikā, kopš to atklāšanas, gleznojumi stipri cieta apkārtējās vides iedarbībā - atmosfēras piesārņojums, ūdens kondensācija, sals. Taču visbūtiskāk gleznojumu saglabātības stāvokli ietekmēja cilvēku nolaidība un nevērība: jumtu seguma nomaiņas laikā lietus ūdens aizskalo gleznojumu "Kristus ciltskoks"; velvju pārkrāsošanas laikā gleznojumos tiek iedzītas naglas. 2006.gadā, uzsākot sienu gleznojumu izpēti, tikai retais uzskatīja, ka tos būs iespējams saglabāt.

Izpētes darbu laikā tika veikta rūpīga nesošās pamatnes analīze, identificēts apmetuma slāņu sastāvs un piesāļojums. Veikta krāsojumu slāņu izpēte ar plānslīpējumiem, izmantojot instrumentālās izpētes metodes (IS, DTA un XRD). Vienlaicīgi ar tehnisko izpēti tika meklētas sienu gleznojumu analoģijas citās Eiropas valstīs. Pēc izpētes rezultātu apkopošanas tika izstrādāta vēsturiskajiem materiāliem piemērota tehnoloģija, saskaņā ar kuru tika veikta apmetuma nostiprināšana, gleznojuma attīrīšana, krāsas slāņu nostiprināšana un retuša.

Izpētes darbus veica Latvijas speciālisti sadarbojoties ar čehu speciālistiem. Restaurācijas darbi noritēja čehu restauratora M. Gavendas vadībā un VKPAI metodiskās padomes uzraudzībā. Izpētes un restaurācijas un darbus finansēja LR Kultūras ministrija, VKPAI un VKKF.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)