"Rīgas ūdens" mēnesī par nokrišņu ūdens aizvadīšanu izraksta rēķinus kopumā 27 000 eiro apmērā
Viņš norādīja, ka "Rīgas ūdens" nevar pateikt, cik liela summa tiek iekasēta, bet gan summu, par kuru tiek izrakstīti rēķini. Šobrīd summa vēl ir mainīga, jo ir tādas vietas, kuras uzņēmuma pārstāvji atkārtoti pārbauda, lai noteiktu atbilstošus tarifus.
Mucenieks pastāstīja, ka uzņēmumam ir divu pozīciju klienti - tie, kuri par lietus ūdeņu aizvadi maksāja, pirms stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligātu šādas maksas piemērošanu, un tie, kuri par to sāka maksāt pēc 1.aprīļa.
Par jūliju "Rīgas ūdens" jaunajiem maksātājiem ir izrakstījis rēķinus par 27 087 eiro. Par citiem mēnešiem summas nedaudz atšķiras. Mucenieks uzsvēra, ka šajā summā ir ne tikai privātpersonu, bet arī komersantu maksājumi, kuriem tiek sagatavoti rēķini par lielāko summas daļu, jo bieži runa ir par asfaltētiem laukumiem un autostāvvietām, kur samaksa ir augstāka.
"Ja lietus ūdeņi krīt zālītē, tad par to nav tik pat kā nekas jāmaksā, bet, ja pa šo laiku ir kāds laukums noasfaltēts vai tam ir uzlikts bruģis, tad ir citādi," informēja Mucenieks.
Viņš pastāstīja, ka, domājams, summa stabilizēsies, jo patlaban vēl tiek saņemtas arī pretenzijas no iedzīvotājiem par neprecīziem datiem, pēc kuriem aprēķina iekasējamo summu. "Rīgas ūdens" datus par īpašumiem ņem no Latvijas kadastra ziņām un citām datubāzēm, kurās var redzēt precīzu teritorijas plānojumu. Tomēr tās tiek arī apsekotas, lai pārbaudītu, kas šajā vietā atrodas realitātē, skaidroja Mucenieks.
Jau ziņots, ka "Rīgas ūdens" lēmumu par maksas piemērošanu nokrišņu ūdens aizvadīšanai pieņēmis, balstoties uz to, ka Rīgā ir atsevišķas teritorijas, pārsvarā centrā, kurās nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietus ūdeņu sistēmas.
Tādēļ, ja lietus ūdens nonāk kopsistēmā, tad tas aizplūst uz bioloģisko attīrīšanas staciju Daugavgrīvā, kur tiek attīrīts tāpat kā sadzīves notekūdeņi. Šis process izmaksā tikpat daudz, cik pārējo notekūdeņu attīrīšana.
Summas apmērs, kas jāmaksā iedzīvotājiem, atkarīgs no teritorijas platības un seguma veida. Piemēram, ja lielāko daļu no teritorijas aizņem zālājs, tad koeficients ir tikai 0,1%, jo tiek pieņemts, ka ūdens iesūcas gruntī, bet gadījumā, ja teritorija ir asfaltēta, tad attiecīgi izmaksas ir lielākas. Vidēji daudzdzīvokļu nama dzīvokļa īpašniekam tie varētu būt 1,5 eiro mēnesī.
Uz sarakstu
