Rīgas Centrāltirgū pagaidām neveidos Zaļkalna "Cūkas" skulptūru
"Cūkas projekts pagaidām ir nobremzēts. Patlaban ir svarīgākas lietas darāmas," atbildot uz deputātu jautājumiem, sacīja Abramovs.
LETA jau ziņoja, ka Zaļkalna cūkas atveidojumu Centrāltirgū novietot bija iecerējusi iepriekšējā Rīgas dome. Granīta cūkas izveidošana izmaksātu pārāk dārgi - vairākus simtus tūkstošu latu, tādēļ izskanēja priekšlikums cūku veidot no plastmasas par 30 000 latu.
Tomēr sabiedrība šādu "putuplasta cūkas" ideju ar preses palīdzību izsmēja, un domnieki 2008.gada pavasarī bija spiesti no šīs ieceres atteikties.
Izsmejot domes ieceri, Mālpilī jaunieši ziedojumos savāca nedaudz vairāk nekā 1000 latu un izveidoja alternatīvu "putuplasta cūku". Cūka vairākkārt izstādīta apskatīšanai, Rīgā pirms pāris gadiem to varēja aplūkot kultūras forumā "Baltā nakts".
Pie šīs ieceres pērn atgriezās toreizējais "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš, kurš solīja šo ideju attīstīt un vākt ziedojumus skulptūras izveidošanai.
Pagājušajā gadā cūkas skulptūras izveidi atbalstīja arī Rīgas domes Pieminekļu padome.
Granītā kalto cūku, kas varētu būt aptuveni pāris metru augsta un novietota uz postamenta, plānots izvietot ielā starp Gaļas un Piena paviljonu, nedaudz aiz Piena paviljona, skatoties no autoostas puses. Šāds novietojums atzīts par vislabāko pirms kāda laika rīkotajā arhitektu plenērā.
Kā norādīja ieceres autori, šajā vietā krustojoties dažādas asis un tādēļ cūka tur izskatītos vislabāk. Cūkas skulptūra varētu kalpot kā orientieris gan tūristiem, gan no vecākiem noklīdušiem bērniem. Iecerēts arī labiekārtot cūkas apkaimi, lai tur varētu rīkot dažādus pasākumus.
Tēlnieka Zaļkalna sākotnējā iecere tāda arī bijusi - novietot pieminekli tieši Centrāltirgū kā cildinājumu Latvijas bekonam un Latvijas ekonomikas balstam. Šāda iespēja jau 1937.gadā tikusi pārrunāta ar Rīgas domi, un ideju atbalstījis arī toreizējais valsts vadītājs Kārlis Ulmanis.
Pēc Zaļkalna ieceres, sešus metrus garais un četrus metrus augstais piemineklis cūkai bija kaļams gaišpelēkā Somijas granītā un novietojams Centrāltirgū.
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Teodora Zaļkalna skulptūra "Cūka" tika atzīta par vispopulārāko tēlniecības darbu Latvijā.
Granītā kaltā "Cūka" pirmo reizi tikās ar skatītājiem Rīgā 1937.gada 18.decembrī "IV Latvijas mākslas izstādes" atklāšanas laikā. Izstādes katalogā skulptūra ierakstīta ar 467.numuru, tās pārdošanas cena bijusi 1540 lati.
Izstādē skulptūra novērtēta un nopirkta toreizējā Valsts mākslas muzeja tēlniecības krājumam un tagad jau 70 gadus ir viens no publikas iemīļotākajiem eksponātiem.
Interesi par šo izcilo akmens tēlniecības darbu ir noteikuši vairāki iemesli. Viens no galvenajiem - cūka nekad nav bijusi populārs modelis tēlotājmākslā. Savukārt tēlnieki kopš sendienām pievērsušies tikai dažiem dzīvniekiem, to tēlojumu galvenokārt izmantojot, lai stāstītu par cilvēku un viņa raksturu vai pārdzīvojumu. Tādi tēlniecībā iecienīti dzīvnieki bija, piemēram, zirgs, lauva, suns, ērglis, bet nekad - cūka.
Zaļkalns lauza šo ierobežojumu, pievēršoties jaunatrastajai tēmai jau 30.gadu sākumā. Zaļkalns kādā vēstule rakstījis: "Ir jau vesels mēnesis, kamēr iebraucu no laukiem. Pa šo laiku mazliet atguvos un pataisīju arī pirmo savas cūkas studiju. Stingnis vai modelis, kā agrāk teica, bija ļoti jauks.
Apbrīnojami inteliģenta un saprātīga cūka. Es ar viņu labi sadzīvoju, un viņa tik brīnišķi saprata un padevās manām vajadzībām. Patiesībā man ar šo pirmo studiju jau pietiktu mana nodoma tālākai veidošanai."
Uz sarakstu
