Rīgas Sv.Pētera baznīcā atklās Ludmilas Šapošņikovas fotogrāfiju izstādi
17.septembrī plkst.16.00 Rīgas Sv.Pētera baznīcā tiks atklāta Ludmilas Šapošņikovas fotogrāfiju izstāde "No Altaja līdz Himalajiem".
Izstāde apskatāma no 17.septembra - 17.oktobrim.Ludmila Šapošņikova ir pasaulē pazīstama zinātniece - Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas un K.Ciolkovska Krievijas Kosmonautikas akadēmijas akadēmiķe, Krievijas Federācijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece.
L.Šapošņikova ir indoloģe un vēsturniece, ceļotāja, rakstniece, fotomāksliniece, scenāriste, talantīga organizatore un vadītāja, filozofe un zinātniece kosmiste. Viņas grāmatas ir publicētas daudzās Eiropas valodās, kā arī hindu, telugu un kannadu valodā.
Ludmila Šapošņikova ir cēlusies no senas kņazu Trubecku dzimtas, dzimusi pazīstamā krievu ceļotāja G.Potaņina mājā. Āzija viņu piesaistīja jau kopš bērnības, tāpēc Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes Austrumu nodaļas izvēle nebija nejauša. Par viņas magnētu kļuva Indija, kuru viņa iepazina gan kā krievu valodas pasniedzēja Madrasas Universitātē, gan kā ceļotāja, kas apceļoja gan attālākos džungļu nostūrus un kalnu ciematus, gan arī nokļuva rajonos, kur plosījās baku epidēmija un tropiskās slimības. L.Šapošņikovu interesēja Indijas kultūra un etnoģenēze. Viņas pētījumu rezultātā tapa ne tikai zinātniski darbi, bet arī dokumentāli vēstījumi, par kuriem Indijas valdība 1967.gadā autorei piešķīra Džavaharlala Neru Starptautisko prēmiju.
Zinātniece ceļotāja gan vienatnē, gan savu kolēģu zinātnieku vai vienkāršu vietējo iedzīvotāju pavadībā atkārtoja N.Rēriha Centrālāzijas ekspedīcijas maršrutu. Viņas ceļojuma rezultātā tapa nacionālo kultūru panorāma fotoalbumā "No Altaja līdz Himalajiem".
L.Šapošņikovas fotogrāfijas mums atklāj vēl vienu šīs unikālās personības šķautni - mākslinieces talantu, viņas prasmi uztvert visdažādāko parādību būtību un iemūžināt to mākslinieciskos foto tēlos.
Izstāde "No Altaja līdz Himalajiem" atspoguļo Āzijas tēlu - to pasaules daļu, kas visciešāk saistīta ar senākajiem cilvēces kultūras evolūcijas posmiem un kas joprojām glabā neskaitāmi daudz mīklu.
"Mans pasākums kopumā ilga piecus gadus - no 1975.gada līdz 1980.gadam. Taču tiešais darbs maršrutā ilga mazliet ilgāk nekā gadu. Pārējā laikā es turpināju strādāt Maskavas Universitātē, ilgi gaidīju izbraukšanas dokumentu noformēšanu, katru reizi pierādot, cik nepieciešams ir ārvalstu komandējums. Taču tā vai citādi, viss notika. Un tagad es varu rakstīt par to, ko redzēju mūsu gadsimta lielākās ekspedīcijas maršrutā, par ko domāju un pie kādiem secinājumiem nonācu," raksta L.Šapošņikova grāmatā "Pa Meistara maršrutu".
L.Šapošņikovas ekspedīcijas rezultātā līdztekus grāmatai "No Altaja līdz Himalajiem", triloģijai "Lielas ceļojums", kā arī daudzajām publikācijām dažādu gadu periodiskajos izdevumos tapa arī plaša fotogrāfiju kolekcija, kuru autore ieguva maršrutā. Šīs fotogrāfijas neapšaubāmi liecina to, ka ekspedīcija bija ne tikai savas priekšteces atkārtojums, bet jauns posms planētas kultūras un vēstures likumsakarību izpētē.
Izstādes galvenās sadaļas:
Altajs. Cilšu soļi.
Mongolija. Dižo ceļotāju ceļi.
Ladaka. Krustojums.
Džammu un Kašmira. Viss ir gājis caur Kašmiru.
Lahula. Čamba. Aicinošie ceļa vijumi.
Kulu. Senā Kuluta
Sikkima. Debesu kāpienu zeme.
Iespēju eksponēt izstādi "No Altaja līdz Himalajiem" Rīgā laipni sniegusi tās īpašniece Igaunijas Republikas pilsone Milvi Āsaru.
Uz sarakstu
