Banner 980x90

Rolands Melbārdis: kārtīgam "ezim" ir jāmīl cilvēki

"Ja mēs paskatāmies ārā pa logu, liekas – ārprāts, cik briesmīgs laiks! Ja mēs izietu ārā un pastaigātos pa parku, liktos, ka nav nemaz tik traki. Atziņa ir tāda, ka laiks ir slikts tikai tik ilgi, kamēr tu sēdi iekšā un skaties ārā pa logu," intervijā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv stāsta SIA "Aktīvā tūrisma centrs "Eži" boss un līdzīpašnieks Rolands Melbārdis, piebilstot, ka kārtīgu ezi visupirms raksturo laba humora izjūta un patika strādāt ar cilvēkiem.

Nu jau "Eži" ir organizācija ar diezgan lielu pieredzi savā lauciņā. Tomēr pirms 12 gadiem, kad "Eži" spēra pirmos soļus, tas bija zināms risks. Kādi bija noteicošie faktori, kas mudināja darboties tieši aktīvā tūrisma jomā?

Vienīgais faktors bija ideja, ka tajā jomā vajadzētu kaut ko darīt. Tā bija vienkārši personīga patikšana. Bija arī pieredze no studiju gadiem, organizējot pasākumus studentiem. Tas bija kaut kāds nezināms spēks. Par risku tajā brīdī nedomājām. Kad vajadzēja ieguldīt naudu, arī – ņēmām un darījām! Nebija domāšanas par riskiem.

Principā viss dzima no personīgās intereses?

Šajā jomā, vismaz maza uzņēmuma ietvaros, tas noteikti ir saistīts ar personīgu interesi un vēlmi darboties šajā lauciņā.

Pirmais taustāmais "Ežu" veikums ir četru velosipēdu nomas punktu izveide 2001.gadā. Kāpēc sākāt tieši ar velo nomu?

Jā, tas bija graujošs plāns! Mēs arī to izdarījām. Divu mēnešu laikā bijām atvēruši nomas punktus un trīs mēnešu laikā bijām tikuši vaļā no 90% nomas inventāra, jo tas vienkārši tika nozagts. Vienkārši radās ideja, ka būtu baigi labi, ja varētu iznomāt ričuku Siguldā un atdot to Valmierā. Visu virzīja šī ideja. Īstenībā pats pirmais projekts, ko uztaisījām, bija velomaršrutu tīkls Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). Maršruti pat bija marķēti, varēja braukt un savākt zīmodziņus. Maršruts aptvēra trīs pilsētas (Sigulda, Cēsis, Valmiera – red.). Tad bija doma – esam iedevuši savu artavu infrastruktūrā, tagad cilvēki nāks, brauks un gribēs paņemt ričuku Siguldā un atstāt Valmierā, lai būtu ērti. Tāda bija sākotnējā ideja. Tajā laikā nemaz tik daudz riteņu cilvēkiem nebija, tieši modīgie, jaunā tipa ričuki.

Velo iznomāt varēja arī pirms tam. Jūsu inovācija bija tieši tas, ka var iznomāt vienā vietā un atstāt citā?

Jā, jā! Jo nomas jau darbojās. Cēsīs bija noma, Siguldā bija. Mūsu ideja – paņem vienā vietā un atstāj tur – arī kādu brīdi strādāja, līdz uzradās veikli cilvēki, kas paņēma Siguldā un nenodeva Valmierā. Tad bija interesanti.

Tas "neatsita" vēlmi darboties?


Kopš tā laika lielu uzsvaru uz velo nomu neesam likuši. Īstenībā tas mūs izmācīja. Idejas vārdā bijām gatavi to palaist. Nebijām gatavi tam, ka te nav Zviedrija, nebija izdomāts kontroles mehānisms. Tas mūs izmācīja. Vēlmi tas "neatsita". Tā bija pieredze, tajā brīdī diezgan rūgta, bet tagad par to visu nāk smiekli.

Jūsu inovācija bija nodošanas mehānisms, kas ļāva velo saņemt un nodot dažādās pilsētās. "Baltic Bike" pašlaik piedāvā iespēju velosipēdus nomāt visu diennakti konkrētās vietās Rīgā un Jūrmalā. Lai saņemtu velosipēda atslēgšanas kodu, jāpiezvana uz telefona numuru. Ko domājat par šādu modeli?

Malači! Man patīk tā ideja. Tas darbojas arī citur Eiropā. Taču mēs sevi neatradām šajā jomā. Uz velo nomu lielu uzsvaru neliekam tāpēc, ka mūs vairāk interesē darbošanās ar grupām, ar cilvēkiem. To mēs protam visvairāk. Darbošanās ar dzelžiem nav mūsu pamatlieta. OK, tas var būt papildinoši, bet personīgi mani un manus kolēģus vienmēr ir saistījis darbs ar grupu, kad var mijiedarboties emocionālā līmenī. Tas ir lauciņš, kas mums patīk un sanāk vislabāk.

Nosauciet būtiskākās pamata lietas, kas jāņem vērā, lai noorganizētu lielisku pasākumu!

Nu, pašos pamatos tev ir jāgrib to darīt. Ko nozīmē – gribēt? Tas nozīmē, ka gribēšana nepāriet arī tad, kad tu jau otro nakti gatavo pasākumu, un pēc šī pasākuma ir nākamais. Un tev joprojām ir jāpatīk tam, ko tu dari. Ja esi iesaistījies kādā projektā un domā, ka "nu tik būs!", bet kaut kādā brīdī tā vēlme pāriet - "atsit" kāds rutīnas darbs, kāds tīri tehniskas dabas darbs, varbūt klients visu laiku zvana un uzdod nepatīkamus jautājumus –, ja tas vēlmi rīkot pasākumu nogalina, tad tā nav tava joma. Mans uzskats – labu pasākumu var uztaisīt tikai tad, ja ir vēlēšanās un patikšana.

Otra lieta ir attieksme, ko tu jebkurā niansē demonstrē klientam gan ar sagatavoto ideju, gan ar to, kā ideja tiek aizvesta līdz cilvēkiem.

Visbeidzot ir lietas, kas nāk no pieredzes. Pasākumu organizēšanā noder jebkāda iepriekšējā pasākumu pieredze – kaut vai skolā organizēti vai studentiem organizēti pasākumi. Tie īpaši neatšķiras. Ja ir izdevies visu saplānot, paredzēt sīkumus, sadalīt atbildību... vajadzīga projektu vadīšanas pieredze.

Kas atmiņā palicis kā pasākums, kura noorganizēšana "Ežiem" tiešām sagādāja lielas grūtības?

Bija laiks, kad mēs 2007.gadā kā partneri tikām piesaistīti Nordea Rīgas maratona organizēšanā. Pieredze - nulle. Rīgas centrs, visu ielu slēgšana, saskaņošana ar policiju, sētu izvietošana, simtiem brīvprātīgo... Mēs bijām organizējuši sacensības, bet ne jau Rīgas centrā un ne starptautisku maratonu. Tā bija smaga pieredze, nebija viegli. Tā bija arī tāda pieredze, kas nenes gandarījumu. Tas ir pasākums, kurā cilvēki tehnisko sadaļu, ja arī ievēro, tad tikai kaut ko, kas nebija kārtībā.

Šogad, ja runājam par Valmieru, priecējāt pilsētniekus ar tādu interesantu projektu kā Gaujas tramvajs. Kā dzima šī doma?


Godīgi sakot, ideja radās spontāni, pateicoties tam, ka muzejs uzbūvēja piestātni. Bija piestātne, bet nebija, kam piestāt pie piestātnes! Tad no domes puses mūs visu laiku mudināja darboties, izmantot šo piestātni. Tā mūs "bakstīja", kamēr vienā iekšējā pasākumā, dzerot kafiju vai alu, radās ideja – vajadzētu ekskursiju plostu. Gauja ir Gauja, tāpēc nomāt laivas un turp atpakaļ braukt pret straumi cilvēkiem arī nav nekāda prieka. Tā izdomājām – taisām plostu, bet tad interesantu, foršu! Beigās arī aizgāja ļoti labi. Atsaucība bija jau pirmajā gadā. Jāteic, nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka mēs kaut ko tādu varētu darīt. Šī arī ir viena lieta, kas dzima no idejas. Ir ideja, pašu resursiem to arī realizējām. Baigi nedomājām un nerēķinājām, ko tas mums ienesīs.

"Ežu" mājaslapā lasāmi šādi vārdi – "Eži" ir uz klientu orientēts uzņēmums. Mūsu pamatvērtības attiecību veidošanā ar klientu ir atvērtība, godīga komunikācija un vienlīdzīga attieksme pret katru klientu un projektu. Mūsu maize ir gandarījums un klientu atsaukmes par katru labi paveiktu darbu." Vai šajā jomā strādājošs uzņēmums vispār var domāt savādāk, funkcionēt savādāk? Tas tomēr ir darbs ar cilvēkiem...

Jā... ja tu strādā ar cilvēkiem, cilvēki ātri sapratīs, kas ir tava motivācija. Vai tu strādā ar pilnu atdevi vai nē. Šie vārdi ir domāti, lai arī mums atgādinātu, kas ir mūsu vērtības. Nav tā, ka kāds apsēdās un tos uzrakstīja. Mēs pie šiem vārdiem esam nonākuši iekšējos pasākumos, vairākus gadus pēc kārtas uzdodot jautājumu "kāpēc mēs darām to, ko mēs darām?" Šī kā pamatvērtība arī iznāca ārā – mūs vieno tā enerģija via sinerģija, ko var saņemt no cilvēkiem, kad tiem tiešām radīta kaut kāda emocionāla vērtība.

Protams, mēs esam tikai cilvēki, mums arī ir kāpumi un kritumi. Ir karstāka sezona un ir mazāk karsta, tāpēc gadās arī kādi paguruma brīži. Taču, ja pēc tā paguruma brīža tu spēj atkal lidot, tad viss ir kārtībā. Man grūti spriest par citiem, bet mums tā ir.

Nozīmīgs "Ežu" darbības virziens ir arī komandas saliedēšana jebt ā saucamais tīmbildings. Bez šaubām, laba komanda ir viens no jebkāda uzņēmuma, biedrības vai organizācijas panākumu pamatakmeņiem. Vai, Jūsuprāt, pietiekami daudzi apzinās saliedētas komandas nozīmi?

Es domāju – cik organizāciju, tik pieeju. Ir pietiekami daudzi, kas šādu pakalpojumu vēlas. Ir arī pietiekami dažādas izpratnes. Mēs nevaram pārdot iepakotu saliedētu komandu. Mēs varam piedāvāt iespēju kļūt par saliedētu komandu. Bet ne caur pasākumu. Pasākums ir kā atspēriena punkts. Pasākuma laikā mēs radām pietiekami atvērtu emocionālo bāzi, lai cilvēki godīgi paskatītos uz sevi un komandu. Kādi viņi ir, kas ir viņu stiprās kvalitātes un vērtības, kur viņi "krīt iekšā". Ja cilvēki, īpaši vadītājs, ir gatavi uz to godīgi paskatīties, atzīt savas vājās vietas, tad komanda ir spējīga augt un saliedēties.

Tomēr šī lieta ir saistīta arī ar personisko motivāciju. Ja pamatlietās nav atbildēti jautājumi, ja cilvēks komandā nespēj sevi realizēt vai nesaņem atalgojumu, lai spētu izdzīvot, tad var saliedēt, cik grib. Komanda nefunkcionēs vai tajā vietā nonāks kāds cits. Vispirms jāatbild uz šiem pamatjautājumiem, tad var skatīties, cik cilvēki ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā, vai viņi tiek uzklausīti, cik lielā mērā uzņēmuma vērtības atbilst ar cilvēka vērtībām. Tā ir plaša joma, ko nevar atrisināt viena pasākuma laikā. Tas ir nebeidzams process, kurā mēs varam iedot savu artavu ar kādu pasākumu vai metodi, taču tālākais darbs ir katra komandas dalībnieka un komandas vadītāja ziņā.

"Eži" atstāj neformālas organizācijas iespaidu. Jūsu komanda ir draudzīga, saliedēta?

Mūsu organizācija ir uzbūvēta savādāk. Vide ir pietiekami demokrātiska. Pie mums strādā cilvēki, kas vēlās strādāt šajā jomā. Nav tā, ka kāds būtu pieņemts darbā vadīt pasākumus. Tā nav! Tie, kas vada pasākumus, ģenerē idejas, strādā ar klientiem, ir tādi kā mikrouzņēmēji, kurus vieno "Ežu" nosaukums un tehniskā bāze. Tajā pašā laikā katrs no projektu vadītājiem un viņu palīgiem ir pietiekoši spēcīgas radošas personības. Lielākais spēks ir tajā, ka nepārtraukti viens otru iesaistām savos projektos. Viens no otra var mācīties, tā dzimst jaunas idejas. Mūsu pārstāvētajā jomā šāda vide izveidojas dabiski.

Otra lieta – jebkurā gadījumā mums ir sezonalitāte. Sezonas laikā pie mums strādā vairāk cilvēku, bet nesezonā daļa dara kaut ko citu. Ja mēs runājam, vai "Ežu" darbinieki ir draugi vai tikai kolēģi , es domāju, ka ir abi. Neizbēgami darba vidē ir jāsaglabā arī robeža, cik ilgtermiņā tu vari būt tikai draugs vai tikai kolēģis. Es domāju, tā ir kombinācija no abiem.

Kādam jābūt kārtīgam "ezim"?

Pirmkārt, ar humora izjūtu. Lai cilvēks ir spējīgs pasmieties par sevi. Tas ir viens. Otrs – ir jāmīl cilvēki, jāpatīk strādāt ar cilvēkiem. Ne tikai ar klientiem, bet arī iekšējā vidē un jebkurā dzīves situācijā. Tātad cilvēki un attiecības kā vērtība. Ja tu labi vadi pasākumus, bet ģimenē esi pavisam savādāks, tad kaut kas tur īsti nav...

Protams, lai allaž gribētos pamēģināt kaut ko jaunu, lai ir radošais dzinējspēks. Mācēt savu ideju pasniegt tā, lai citi grib pamēģināt! Pārējais ir katra individuālā meistarība, ko var nsolīpēt un attīstīt. Katram savi plusi.

Runājām par sezonām, nesezonām. Aiz loga redzam – rudens, vējš, lietus. Daudziem tas saistās ar aktīvās āra atpūtas sezonas beigām. Vai rudenī tiešām ārā nav ko darīt?

Protams, āra aktivitātes rudenī ir mazāk, kas ir loģiski. Bet nevar teikt, ka nav nemaz. Es teiktu tā, ja mēs paskatāmies ārā pa logu, liekas – ārprāts, cik briesmīgs laiks! Ja mēs izietu ārā un pastaigātos pa parku, liktos, ka nav nemaz tik traki. It īpaši, ja tu esi psiholoģiski noskaņojies un attiecīgi saģērbies, tad vispār liekās – kapitāla diena! Lietus nemaz netraucē. Atziņa ir tāda, ka laiks ir slikts tikai tik ilgi, kamēr tu sēdi iekšā un skaties ārā pa logu.

Video sarunu ar R.Melbārdi skatieties šeit.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)