Rozā lentītes solidaritātes akcijas Rīgā, Bauskā un citās pilsētās
Akcijas notika Rīgā, Aizkrauklē, Valmierā, Liepājā, Bauskā un Daugavpilī. To mērķis bija popularizēt Rozā lentīti, kas ir cīņas pret krūts vēzi simbols, kā arī pievērst uzmanību agrīnās diagnostikas iespējām, kā arī psihosociālajam atbalstam, kas nepieciešamas pēc akūtā ārstēšanas periodā.
Preses konferencē, kas šodien notika Mākslas muzeja Rīgas biržas telpās, veselības ministre Ingrīda Circene uzsvēra, ka joprojām lielākā problēma, runājot par krūts vēzi, ir tas, ka apmēram 40% ļaundabīgo audzēju atklāj novēloti. Tajā pašā laikā ministre uzsvēra, ka kopumā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājusies par 9%. Ministre arī uzsvēra, ka krūts vēzis ir diagnoze, kas ir ļoti labi ārstējama, ja to savlaicīgi atklāj. Tāpēc ir arī svarīgas šādas uzmanību piesaistošas akcijas, jo liek cilvēkiem aizdomāties par neizmantotām iespējām.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģijas galvenais speciālists dr. Jānis Eglītis uzsvēra, ka 2012.gadā krūts vēža skrīningā diagnosticēti 184 krūts vēža gadījumi (2011.gadā- 180), tajā pašā laikā skrīninga aptvere, kas ir nedaudz vairāk kā 30 % no uzaicinātajām sievietēm (vecumā no 50-69 gadiem), ir stipri par maz, lai skrīnings būtu efektīvs. J.Eglītis arī uzsvēra: "Ja skrīningā piedalītos vismaz 70 % uzaicināto, tad ieguvums būtu visai sabiedrībai- krūts vēzi atklātu daudz vairāk I un pat 0 stadijā, kopumā tiktu samazināta mirstība no krūts vēža".
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Izglītības daļas vadītāja, vairāku grāmatu par vēzi autore dr. Dace Baltiņa teica, ka katras sievietes dzīve, kas pārdzīvojusi krūts vēzi, iedalās divās striktās daļās- dzīve pirms vēža, dzīve- pēc vēža. Psihosociālās problēmas izpaužas gan katras sievietes individuālās apziņas līmenī (kā viņa jūtas kā sieviete, kā māte, kā sieva), kā arī problēmas skar ikkatru tuvinieku un ģimeni. Galvenā problēma pēc slimības ir tā, ka patiesībā sievietēm nav ar ko parunāt. "Nevar nošķirt fizisko un dvēselisko. Protams, ir svarīga fiziskā, miesas rehabilitācija, piemēram, rekonstrukcija, saudzējoša operācija. Tomēr tikpat svarīga ir dvēselēs rehabilitācija, kas ļauj sadzīvot ar jauno "es", kas ļauj pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā, ģimenē, pildīt sociālās funkcijas", uzsver D.Baltiņa.
"Mūsu biedrība uzskata, ka , runājot par vēzi, aktuāli un nozīmīgi ir visi posmi- agrīna diagnostika, kvalitatīva ārstēšana, kā arī kvalitatīvs pēc-ārstēšanas periods, kas sevī iekļauj psihosociālo rehabilitāciju," uzsver Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe.
Biedrība par mērķi izvirzījusi izveidot psihosociālās rehabilitācijas centru Dignājā, tāpēc oktobrī galvenais uzsvars likts uz līdzekļu piesaistei rehabilitācijas centra izveidei, kā arī uz aktivitātēm, mēģinot saprast, kāpēc Latvijā cilvēki neizmanto, piemēram, vēža agrīnās diagnostikas iespējas.
Biedrības veiktajā aptaujā par to- kā cilvēki uztver dažādus apgalvojumus, kas satur stereotipus par vēzi, atklājas, ka respondenti kopumā uzskata, ka patiesībā savlaicīgi atklātu vēzi var ārstēt. Šādam apgalvojumam piekrīt un daļēji piekrīt 93 % aptaujas dalībnieku. Tāpat apmēram puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka vēzis ir tāda pati slimība kā citas. Gandrīz 65 % nepiekrīt apgalvojumam (daļēji nepiekrīt un nepiekrīt), ka vēzis ir neārstējama slimība. Tajā pašā laikā visi ir gandrīz vienprātīgi, ka vēzis ir ne tikai fizisks, bet arī emocionāls pārdzīvojums, kā arī tam, ka šī slimība ietekmē ne tikai pacientu, bet visu ģimeni. Tomēr, ja analizē aptaujā saņemtās atbildes uz atvērto jautājumu: "Kāpēc cilvēki baidās no vēža," pirmā un galvenā atbilde (dažādās variācijās) ir, ka vēzis nozīmē letālu iznākumu, ka cilvēki vispār baidās no slimībām, ka baidās kļūt nederīgi sabiedrībai, zaudēt darbu, baidās no sāpēm, smagās ārstēšanas utt.
Tajā pašā laikā atbildēs parādās arī uzskati, ka patiesībā bailes rada tas, ka runājot par vēzi, tiek izmantoti dažādi fakti, kuru mērķis ir parādīt, cik patiesībā ir slikta situācija onkoloģijā. Trūkst pozitīvu stāstu par cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši vēzi, trūkst informācijas. Līdz ar to tiek panākts pretējais efekts, ka cilvēks novēršas un nepieņem informāciju par skrīningu, jo ir norobežojies no negatīvā temata, negatīvās informācijas.
"Mēs uzskatām, ka Rozā lentītes kustība, kā arī tas, ka katru gadu mums ir vairāk un vairāk atbalstītāju, mazinās bailes, kā arī pieradinās cilvēkus runāt par jautājumiem, kas liekas netīkami. Nerunājot problēmas nepazūd," uzsver G.Berķe.
Oktobris tradicionāli pasaulē zināms kā krūts veselības mēnesis, bet 15.oktobris ir Eiropas krūts veselības diena, kad dažādās valstīs notiek pasākumi, lai pievērstu uzmanību krūts vēža profilakses, diagnostikas un ārstēšanas faktoriem. Latvijā pirmo reizi notika arī paskumi reģionos, kuru mērķis bija popularizēt Rozā lentīti, Rozā lentītes kustību. "Jo vairāk oktobrī redzēsim Rozā lentītes, jo drošāk būsim, ka cilvēki mazāk baidīsies no vēža. Jo mazāk baidīsies, jo vairāk pārbaudīsies un dalīsies pieredzē par pozitīvajiem stāstiem," uzsver G.Berķe.
Krūts veselības mēneša kampaņu Latvijā atbalsta Lindex Latvija, Fazer Latvija, Kiwi cosmetics, kā arī rinda citu uzņēmumu un privātpersonu. Visi līdzekļi tiks ieguldīti psihosociālās rehabilitācijas centra "Spēka Avots" izveidei Dignājā.
Uz sarakstu
