Banner 980x90

Šodien Rīgas svētku ietvaros Vērmanes dārza estrādē notiks 1.Folkfestivāls "Pašā Rīgas viducī"

Rīgas svētku ietvaros šodien, 22.augustā no plkst.12.00 līdz plkst.19.00 Vērmanes dārza estrādē Austras biedrība rīko Vērmanes dārza 1.Folkfestivālu "Pašā Rīgas viducī".
Kas veidos folkfestivāla programmu?

Visas dienas garumā Vērmanes dārza estrādē gaidāma daudzveidīga muzikālā programma, kuru veidos Latvijā pazīstami folkmūziķi. Folkfestivāls pulcēs dažāda vecuma un interešu klausītājus, kā arī "vecos" un jaunos mūzikas autorus - izpildītājus.

Festivāla programma veidota trīs tematiskās daļās - dziesmas bērniem, individuālo izpildītāju un ansambļu/grupu priekšnesumi. Pirmo daļu no plkst.12.00 ieskandinās komponiste, dziedātāja un diplomēta ērģelniece Silvija Silava, komponiste un bērnu dziesmu tekstu autore Agita Kaužēna un dziesminieks, bērnu dziesmu autors Arnis Miltiņš.

Otrajā daļā no plkst.14.00 klausītājus priecēs jumiķis, 3.Folkfestivāla Grand Prix ieguvējs Haralds Sīmanis, "Mans brālis" un citu lielisku dziesmu autors Uldis Ozols, 1987.gada "Mikrofona" aptaujā uzvarējušās dziesmas "Uzsniga sniedziņš balts" izpildītāji brāļi Āris un Saulceris Ziemeļi, romantisku dziesmu autors un izpildītājs, aktieris Juris Hiršs, dzejnieks, komponists un dziesminieks Kaspars Dimiters, folkmūziķe un Jaunā Rīgas teātra aktrise Anta Eņģele, viena no skaļākajām un jaudīgākajām dziesminieka balsīm Latvijā UIdis Kākulis, krievu bardi, dziesmu autori un izpildītāji Jurijs Tihomirovs un Tatjana Pohlo, kā arī dziesminieks un ģitārspēles skolotājs Ziedonis Stutiņš.

Noslēdzošajā, trešajā daļā no plkst.17.00 muzicēs visgarāko dziesmu autors, koklētājs Andris Mičulis un grupa "Līga", dzīvesgudrā un sirsnīgā Vītolu ģimene, ar gaišu ticību apveltītā Ieva Akuratere un grupa "Lidojošais paklājs".

Vērmanes dārza 1.Folkfestivāla goda viešņa būs Austra Pumpure, bet programmu vadīs Austras biedrības pārstāvji Arnis Miltiņš un Ēriks Pozemkovskis.

Folkfestivālu atbalsta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Nedaudz par folkfestivālu ideju, devīzēm un pirmsākumiem

Latvijas Folkfestivālu pirmsākumi varētu būt meklējami Tērvetē pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kur pēc talkām Kalnmuižas baznīcā muzicēja nākamie folkmūziķi - Haralds Sīmanis, Ieva Akuratere, Silvija Silava, grupa "Akcents": Juris Vilcāns, Indra Karlsone, Valdis Ābols, Anda Hermane un citi.

"Pirmā folkfestivāla Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (kopš 1991.gada - universitāte) Studentu kluba hallē, 1986.gada novembrī, devīze ("Drīz būs pavasaris") izteica mūsu - mūziķu, dzejnieku, visas sabiedrības, gatavības pakāpi, arī ticības pakāpi. Tas notika 1986.gada rudenī. Tolaik nez vai kāds izlikās labāks kā īstenībā, jo tas nebija izdevīgi. Festivāla aura pieļāva būt dumjam, bet ne falšam.

Otrais festivāls Jelgavā, Akadēmiskajā aulā, 1987.gadā, noformulējās ar devīzi: "Patiesums līdz ārprātam. Mīlestība līdz ārprātam".

Trešais (1988) un ceturtais (1989) folkfestivāls notika Cēsīs".

Visu šo aprakstīja folkkustības un folkfestivālu idejiskais tēvs un veidotājs Juris Vilcāns (1956 - 1997) izdevumā "4.Latvijas folkfestivāls Cēsīs" 1989.gadā.

"Ja Juris Vilcāns plaši realizēja folkkustības ideju, tad Austra Pumpure faktiski bija šīs kustības aizsācēja. Tas bija tālajos septiņdesmitajos, kad ik zilbe, kas izdziedāta vairāk nekā trim klausītājiem, bija jāapstiprina nevienam nevajadzīgās kultūras pārvaldēs. Bet Austra uzdrošinājās kopā ar Imantu Kalniņu. Viņa šīs dziesmas demokratizēja - parādīja un pierādīja, ka tās var dziedāt katrs, kuram dieviņš daudz maz muzikalitāti devis.

Austra ne tikai izaudzināja tagadējo bardu paaudzi, bet iedibināja arī pašreizējās folkkoncertu tradīcijas".

Šādi aprakstīja tā laika vairāku folkkoncertu, folkfestivālu un folkturneju vadītājs literāts un dzejnieks Andris Bergmanis (1945-2009). Viņš vadīja arī 3.un 4.Latvijas folkfestivālu Cēsīs. 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)