Banner 980x90

Tiesnešu biedrība kritizē Ušakova izteikumus par tiesnešu neprofesionalitāti saistībā ar viņam piemēroto 140 eiro sodu

Foto: Ieva Makere/ LETA
Foto: Ieva Makere/ LETA
Paziņojumi no augstu amatpersonu puses, bez pamata apšaubot tiesneša kompetenci, ir nepieņemami un liecina par attiecīgās amatpersonas vājo izpratni par tiesu varu un tās lomu demokrātiskā sabiedrībā, Rīgas mēra Nila Ušakova (S) izteikumus par lēmumu atstāt viņam spēkā 140 eiro naudas sodu komentēja Latvijas tiesnešu biedrībā.

Biedrības vadītājs Juris Siliņš aģentūrai LETA paskaidroja, ka Rīgas mēra paziņojums, ka tiesas spriedums ir politisks, neprofesionāls un nekompetents, nav saprotams, jo "tas nav balstīts uz juridiskiem faktiem".

Biedrībā norādīja, ka likums "Par tiesu varu" nosaka - spriedums, kas stājies spēkā, ir izpildāms un tādam spriedumam ir likuma spēks. "Šāds spriedums ir saistošs un pret to ir jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu," papildināja Tiesnešu biedrībā.

"Diemžēl augstu valsts amatpersonu nepamatoti kritiska izteikšanās par tiesnešiem un tiesu varu kopuma nav retums," secināja biedrībā, paužot, ka "katram ir tiesības uz konstruktīvu kritiku, taču, ja tā izskan no augstu amatpersonu puses, tā nedrīkst būt neargumentēta".

Pēc biedrības domām, publiski paziņojumi no augstu amatpersonu puses, bez pamata apšaubot likumā noteiktajā kārtībā iecelta tiesneša kompetenci, ir nepieņemami un liecina par attiecīgās amatpersonas vājo izpratni par tiesu varu un tās lomu demokrātiskā sabiedrībā.

"Šādi izteikumi tiesiskā valstī nav pieļaujami un var tikt uztverti kā centieni ietekmēt tiesu. Neviens nav tiesīgs izdarīt tiešu vai netiešu ietekmi uz tiesnešu darbu un lietā iesaistītie tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam," rezumē biedrībā.

Kā ziņots, Rīgas domes priekšsēdētājs paziņojis, ka par tiesas spriedumu, kas atstāja spēkā VVC uzlikto 140 eiro sodu, viņš vērsīsies Satversmes tiesā (ST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Rīgas mērs šodien sociālajā portālā "Facebook" raksta, ka agrāk ir atturējies un nav komentējis Latvijas tiesu lēmumus. Taču šajā situācijā instanču lēmumi esot politiski, neprofesionāli un nekompetenti. "Tiesnešiem, kas pieņēma šādu lēmumu, nav vietas tiesu sistēmā. Tieši šādu tiesnešu dēļ Latvijas sabiedrība sen pārstāja ticēt tiesu varas godīgumam un taisnīgai attieksmei. Un par abu lēmumu kvalitāti šobrīd tiek gatavota sūdzība Tieslietu padomei," raksta Ušakovs.

"Runa nav par soda apmēru, bet gan par principu. Vai spējat iedomāties, ka Francijā sodītu Parīzes mēru par to, ka pilsētas dome tvīto ne tikai franciski, bet arī angliski vai vāciski? Vai arī, ka kāds sodītu Stokholmas, Kopenhāgenas vai Berlīnes mēru par valodu izmantošanu sociālajos tīklos, kas nebūtu zviedru, dāņu vai vācu valoda? Nekas tāds nevienam pat prātā nevar ienākt," norāda Ušakovs, piebilstot, ka viņa juristi ir sākuši gatavot pieteikumu Satversmes tiesā. Vienlaicīgi tiek gatavoti arī dokumenti Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

Rīgas mērs atgādināja, ka savulaik vērsās ST par politisko aģitāciju sociālajos tīklos, kā rezultātā Saeima grozīja likumu, piebilstot, ka sakārtot likumdošanu arī šajā laukā.

Ušakovs arī raksta, ka Rīgas dome turpinās saziņu ar pilsētniekiem sociālajos tīklos gan latviski, gan krieviski, gan angliski, un, ja vajadzēs - arī citās valodās.

Jau ziņots, ka 13.martā stājās spēkā Ušakovam piemērotais 140 eiro naudas sods saistībā ar pašvaldības īstenoto saziņu sociālajos tīklos arī svešvalodās - krievu un angļu valodā. Kā aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Ludmila Poļakova, tiesnesis Guntars Stūris un tiesnese Daiga Kalniņa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu nolēma atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību, jo nepastāv tās ierosināšanas pamati.

Iepriekš Ušakovs pārsūdzēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas nolēmumu atstāt negrozītu VVC direktora lēmumu.

No Vidzemes priekšpilsētas tiesas sprieduma secināms, ka pašvaldībai saziņā ar iedzīvotājiem arī sociālajos tīklos jālieto tikai valsts valoda.

Valsts valodas likums nosaka, ka valsts un pašvaldības iestādes sabiedrības informēšanai paredzēto informāciju sniedz tikai valsts valodā un tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos - svešvalodā.

"Tās ir likuma nepārprotamas prasības, bet arī no cilvēciskā viedokļa, ja vēlamies iesaistīt cilvēkus, kas mums līdzās runā citā valodā, piemēram, krievvalodīgos. Mēs ne vien nepalīdzam viņiem integrēties, mēs vienkārši liekam akmeņus viņu ceļā, šajā integrācijas ceļā," norādīja VVC direktora vietniece Ingrīda Bērziņa.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)