Banner 980x90

Lielākais budžeta pārpalikums šogad konstatēts Rīgas pašvaldības budžetā

Riga24.lv
Riga24.lv
Lielākais budžeta pārpalikums šā gada pirmajā ceturksnī konstatēts Rīgas pašvaldības budžetā - 25,1 miljona eiro apmērā, liecina Valsts kases publicētā informācija.

2016.gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžetā vērojams 110,7 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni ir palielinājies par 45,1 miljonu eiro.

Lielākie budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pašvaldības budžetā - 25,1 miljona eiro apmērā, Daugavpils pilsētas budžetā - 5,7 miljoni eiro, Jūrmalas pilsētas budžetā - 5,4 miljoni eiro. Neliels budžeta deficīts ir konstatēts tikai Jaunpiebalgas novada pašvaldībai, kas ir segts no aizņēmuma līdzekļiem.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2016.gada pirmajā ceturksnī bija 554,5 miljoni eiro, kas ir par 21 miljonu eiro jeb par 3,9% lielāki nekā 2015.gada pirmajā ceturksnī. Nodokļu ieņēmumi veidoja 66,4% no kopējiem pašvaldību ieņēmumiem. Nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,4%, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo ceturksni.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija par 19,4 miljoniem jeb par 7,5% lielāki nekā 2015.gada pirmajā ceturksnī, tostarp 13,1 miljona eiro pieaugums vērojams Rīgas pašvaldības budžetā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar darba algas un nodarbināto skaita pieaugumu.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi palielinājās par 6,6 miljoniem eiro jeb 8,3%, salīdzinot ar iepriekšēja gada pirmo ceturksni, no kā 6,2 miljonu eiro pieaugumu nodrošināja kārtējā gada ieņēmumi par zemi. Tas ir skaidrojams ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī.

Nedaudz ir pieauguši nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par ēkām un mājokļiem, taču pašvaldību griezumā situācija ir atšķirīga, piemēram, Rīgas pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi par ēkām un mājokļiem samazinājušies par 1%, kas skaidrojams ar Rīgas domes pieņemtajiem lēmumiem. Tai pašā laikā kopējie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Rīgas pašvaldībai pieauguši par 9%, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo ceturksni.

Otro lielāko ieņēmumu pozīciju 25% apmērā veidoja transferti, pamatā no valsts budžeta. Salīdzinot ar 2015.gada pirmo ceturksni, transfertu apjoms ir samazinājies par 5,3%, kas skaidrojams ar finansējuma samazinājumu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai.

Tieši izdevumu samazinājums ES fondu projektiem ir noteicis kopējo pašvaldību budžeta izdevumu samazināšanos par 24,1 miljonu eiro jeb par 5,1%, salīdzinot ar 2015.gada pirmo ceturksni. Kopējie pašvaldību izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 443,8 miljonus eiro.

Uzturēšanas izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, auguši par 3%, tai skaitā izdevumi atalgojumam auguši par 3,5%, precēm un pakalpojumiem par 1,9% un izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 14,2% jeb pieciem miljoniem eiro. No kopējiem izdevumiem subsīdijām un dotācijām par 3,7 miljoniem eiro pieauguši izdevumi subsīdijām komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, kas saistīti ar papildus izdevumiem SIA "Rīgas Satiksme" pakalpojumu nodrošināšanai.

Kapitālie izdevumi samazinājušies par pusi jeb 52,1%, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo ceturksni. Kapitālie izdevumi samazinājušies gan pamatfunkcijām, gan ES fondu projektiem, kas skaidrojams ar iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda beigām. Pašvaldībām piešķirto aizņēmumu atļauju kopējais apjoms 2016.gada pirmajā ceturksnī ir samazinājies par 7,5 miljoniem eiro, kas galvenokārt ir saistīts ar piešķirto atļauju samazinājumu ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.

Savukārt piešķirto atļauju apjoms pamatfunkciju nodrošināšanai ir pieaudzis. 2016.gadā lielākais piešķirto atļauju apjoms ir izglītības iestāžu investīciju projektiem, valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem un ceļu un to kompleksu investīciju projektiem. Sākoties būvdarbu sezonai, tiek prognozēta šo projektu realizācija.

Lielā mērā tieši no kapitālo izdevumu izpildes būs atkarīga pašvaldību budžeta bilance gada beigās. Patlaban tiek prognozēta aktīvāka ES fondu apguve gada otrā pusē, kā rezultātā gada beigās tiek prognozēts pašvaldību budžeta deficīts.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)