Rāmavas Depkina muiža –, kur reiz savas dzīves nozīmīgākos gadus pavadījis Garlībs Merķelis
Muižas vēsture
Rāmavas (Depkina) muižas pirmsākumi meklējami jau 15. gadsimtā, un tā ir viena no vecākajām Rīgas pilsētas muižiņām. Ir dokumentālas liecības, ka pilsētas rāte īpašumu 1485. gadā pārdevusi Vennemaram Meijem un tālaika dokumentos tā dēvēta par Šmugas vai arī Šmigasena muižu. Gan pārdošanas faktu, gan nosaukumu minējis arī Garlībs Merķelis kādā vēstulē marķīzam Pauluči. 1597. gadā par muižas īpašniekiem kļūst Kaspars un Baltazars Dreilingi, bet 1651. gadā – Melhiors Dreilings.
1745. gadā zemes īpašumu Rīgas patrimonālajā apgabalā ieguva virsmācītājs B. Depkins, no kura muiža arī ieguva savu nosaukumu. Pēc tam īpašumu mantoja Rīgas birģermeistars Depkins. 1795. gadā muižiņā saimniekoja D. Vīkens, pēc viņa īpašumu ieguva tirgotājs J. Portens, savukārt no 1808.–1850. gadam muižā dzīvojis baltvācu rakstnieks, publicists un muižas īpašnieks – Garlībs Merķelis, kurš apglabāts netālu esošajā kapsētā. Pēc G. Merķeļa nāves 1850. gadā kā muižas īpašnieki 1885. gadā atzīmēti Merķeļa mantinieki – kas tie bijuši, pagaidām nav noskaidrots.
1909. gadā muiža nonāca Aleksandra Grotenhjelma dzimtas īpašumā. Pēc I Pasaules kara muižā bija izvietojusies LU lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecība "Rāmava", kuru vadīja agronoms Pauls Lejiņš. Pēc II Pasaules kara koka namā tika iekārtoti komunālie dzīvokļi, iemītnieki telpas citu no citas nodalīja ar starpsienām, kā arī veica nekontrolētu būvniecību. Pēc 1991. gada muiža nonāca Ķekavas pagasta pārziņā, tomēr tika pamesta, gadu gaitā izdemolēta un novesta līdz avārijas stāvoklim.
Skaistā koka nama atdzimšana
Savulaik pat tika domāts par muižas nojaukšanu, taču, pateicoties Kultūras pieminekļu inspekcijai un iniciatīvai, sadarbībā ar Zviedrijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi 2000. gadā tika uzsākti muižas lielie restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, kas noslēgti 2003. gadā.
No ēkas sākotnējā izskata saglabājies tās karkass, iekšpusē greznās vītņu kāpnes, un otrajā stāvā ir – skaists kamīns, kas arī tiek izmantots un ziemas sezonā arī iekurināts. Tāpat saglabājušās koka grīdas, podiņu krāsnis un fasādes durvis ar grezno slēdzeni un oriģinālo atslēgu. Tikuši atjaunoti vecie logi. Mūsdienās Rāmavas Depkina muiža ir viena no labāk uzturētajām Pārdaugavas muižiņu mājām, kā arī iecienīts kāzu svinību galamērķis. Tagad ēkā atrodas viesu nams un konferenču telpas.
Līdz mūsdienām no aptuveni 10 muižas ēkām ir saglabājusies dzīvojamā ēka un to iekļaujošais ainavu parks ar dažām reto koku sugām, 11 dižkokiem un nelielu upīti, pie muižas atrodas arī piemiņas akmens agronomam Paulam Lejiņam. Kādreizējo muižas piebraucamo ceļu rotā no ķieģeļiem mūrēti vārti.
Uz sarakstu