Veidos darba grupu risinājumu meklēšanai meliorācijas sistēmu uzlabošanai apdzīvotās vietās
ZM norādīja, ka klimata pārmaiņu ietekmē arvien intensīvāki kļuvuši nokrišņi. No pārmērīgajiem nokrišņiem pēdējos gados arvien biežāk cieš ne vien lauki, bet arī cilvēka apdzīvotās teritorijas. Lielākajā daļā Latvijas nav veikta apdzīvoto vietu meliorācijas sistēmu inventarizācija, kas apgrūtina patiesās situācijas apzināšanu par meliorācijas sistēmām un to tehnisko stāvokli apdzīvotās vietās, kā arī ietekmē civilo aizsardzību.
"Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvnormatīvs jau nosaka apdzīvoto vietu hidroloģisko režīmu un pretplūdu būvju projektēšanas nosacījumus, pasākumus gruntsūdeņu pazemināšanai un prasības nosusināšanas sistēmām. Tomēr, lai veicinātu meliorācijas sistēmu stāvokļa uzlabošanu apdzīvotās vietās, mazinot apdzīvotu vietu applūšanu un tās radītās sekas, ZeM ieskatā jāveic normatīvi nostiprināta demarkācija starp pilsētas ūdenssaimniecības objektiem un meliorāciju," norādīja ministrijā.
ZM informēja, ka sanāksmes dalībnieki identificēja vairākus risināmus problēmjautājumus, tostarp pilsētu un ciemu meliorācijas infrastruktūras definēšanu, ūdenssaimniecības infrastruktūras definēšanu un virszemes ūdensobjektu izpratnes pilnveidošanu, samērojot to ar meliorācijas tiesisko regulējumu. Sanāksmes dalībnieki vienojās izveidot darba grupu, kura strādās pie šiem jautājumiem, kas darbu sāks jau tuvākajā laikā.
Jau ziņots, ka VARAM pārstāvji kopā ar vairāku pašvaldību pārstāvjiem šodien tikās ar ZM speciālistiem, lai meklētu risinājumus meliorācijas sistēmu uzlabošanai pilsētās un apdzīvotās vietās.
Uz sarakstu
