Rīgā godinās Latvijas Neatkarības karā kritušos karavīrus
Lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušos karavīrus, Zemessardzes 1. Rīgas brigāde sadarbībā ar Rīgas domi svētdien, 3. novembrī, rīko atceres pasākumu pie bijušā Vīķu kroga. Lāpu gājiens sāksies pulksten 15.00 no Bumbu kalna Kleistu mežā, un, sekojot 1919. gada uzbrukuma virzienam, tā dalībnieki dosies uz dabā vairs nepastāvošo Vīķu krogu. Tur 1919. gada 3. novembrī pretuzbrukuma laikā bermontiešiem smagus zaudējumus cieta 8. Daugavpils kājnieku pulks.
Iecerēts atjaunot līdz galam nepabeigto piemiņas vietu kaujai pie bijušā Vīķu kroga, kur 2009. gadā Nacionālie bruņotie spēki novietoja par ziedojumiem izgatavoto plāksni. Rīgas domē vērsās vairāki Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri un ierosināja pabeigt izveidot piemiņas vietu tā, kā bija iecerēts. Piemiņas vietas pabeigšanas skice apstiprināta gan Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, gan Rīgas domes Pieminekļu padomē.
Kauja pie bijušā Vīķu kroga norisinājās starp Latvijas armijas Latgales divīzijas 8. Daugavpils kājinieku pulku un tā dēvētās Bermonta armijas karavīriem. Latgales divīzijas komandpunkts atradās Buļļu kāpās, Bumbu kalnā, kas pašlaik ir valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta. Tieši no Bumbu kalnā izvietotā Latgales divīzijas komandpunkta tika vadīta operācija, kas ļāva īstenot 11. novembra uzvaru un tālāk visas Latvijas atbrīvošanu. 3. novembra kauja uzskatāma par vienu no vissmagākajām, tās laikā krita deviņi Latvijas armijas virsnieki un 25 kareivji, bet 109 karavīri – ievainoti. Neatkarības karš sākās drīz pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī un beidzās līdz ar Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanu 1920. gada 11. augustā.
Uz sarakstu
