Zobu kariess un tā ietekme uz mutes veselību

Lai novērstu zobu kariesa attīstību un tā radītās komplikācijas, ir būtiski ievērot pareizu zobu kopšanas režīmu un veikt regulāras zobu pārbaudes. Šajā rakstā skaidrosim zobu kariesa rašanās iemeslus, tā ietekmi uz mutes veselību un nepieciešamos preventīvos pasākumus.

Kariesa attīstība

Zobu kariess ir progresējoša zobu slimība, kuras attīstās vairākos posmos. Katrai stadijai ir noteikta bojājumu pakāpe, kas ietekmē zobu audus, un tās bieži vien ir atkarīgas no cilvēka mutes dobuma higiēnas, uztura paradumiem un zobu kopšanas.

Iniciāls kariess

Iniciālā kariesa stadijā zobu virsma vēl nav mehāniski bojāta. Šajā posmā skābes darbības rezultātā zobu emalja ir zaudējusi savu caurspīdīgumu un sāk izskatīties matēti balta vai gaiši brūna. Tā ir agrīna kariesa forma, kas vēl nav radījusi caurumus vai dziļākus bojājumus.

Emaljas kariess

Emaljas zobu kariess attīstās, kad bojājums lokalizējas tikai zobu virsējā slānī – emaljā. Šajā posmā kariesa bojājums ir ierobežots nelielā vietā, un tas neietekmē dziļākos zoba slāņus.

Dentīna kariess

Kad kariess attīstās līdz zoba iekšējai struktūrai un bojā dentīnu – otro, dziļāko zoba slāni –, tas kļūst par vidēji dziļu vai ļoti dziļu bojājumu. Dentīna kariess ir nopietnāks, jo bojājumi ietekmē ne tikai emalju, bet arī zobu cietākos audus.

Pulpas kariess

Pulpas kariess attīstās līdz zoba nervam, un tas var inficēt iekšējo struktūru. Ne vienmēr lielais bojājums būs redzams uz zoba virsmas, jo kariess var strauji izplatīties pa dentīnu, bet emalja, kas ir zobu cietākie audi, vēl pasargā no ārējām izmaiņām.

Zobs sabojājies, atstājot vien zoba sakni

Pēdējā stadija ir ļoti smaga kariesa forma, kad zoba bojājums ir tik liels, ka saglabājama ir tikai zoba sakne. Zoba virsējā daļa jeb kronītis ir pilnībā sabrucis, un zobs zaudē savu struktūru.

Galvenie cēloņi

Kariesa attīstību ietekmē vairāki faktori. Bojājumi bieži vien ir saistīti ar zobu kopšanu, dzīvesveidu, uztura paradumiem un ģenētiku.

Nepietiekama vai nepareiza zobu tīrīšana un mutes dobuma higiēna ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina kariesa attīstību. Ja zobus netīra regulāri un pareizi, uz zobiem paliek ēdiena atliekas un baktērijas. Šīs baktērijas pārstrādā cukurus, kas nonāk mutes dobumā, radot skābes, kas pakāpeniski bojā zobu emalju un izraisa kariesu.

Arī uzturs ir nozīmīgs faktors. Būtu jāizvairās no pārmērīgas cukura un ogļhidrātu patērēšanas. Turklāt skābi pārtikas produkti, piemēram, augļi, sulas un dzērieni, var bojāt zobu emalju, īpaši, ja tie tiek patērēti regulāri.

Ģenētiskie faktori var arī ietekmēt cilvēka noslieci uz kariesu. Zobu struktūra, emaljas stiprība un siekalu sastāvs ir iedzimti faktori, kas var palielināt vai samazināt kariesa risku.

Papildus šiem galvenajiem cēloņiem kariesa attīstību var veicināt arī citi faktori, piemēram, hormonālās izmaiņas (grūtniecība vai menopauze), noteikti medikamenti, smēķēšana. 

Simptomi

Agrīnā kariesa stadija, tas ir, iniciālais kariess, bieži vien ir gandrīz nemanāma, jo tā vēl nav izraisījusi sāpes vai būtiskas pārmaiņas zobu struktūrā. Tomēr ir daži simptomi, kas var liecināt par kariesa veidošanos.

Viens no simptomiem ir zoba jutība. Lai gan agrīnajā stadijā jutība nav izteikta, dažos gadījumos var parādīties neliels diskomforts, piemēram, viegla jutība uz aukstiem dzērieniem. Tas var liecināt par to, ka zobu emalja ir sākusi zaudēt savu dabisko aizsargbarjeru.

Ietekme uz mutes veselību

Kariesa attīstība ne tikai ietekmē zobus, bet arī var radīt nopietnas sekas mutes veselībai. Kariess, kad tas skar dziļākos zoba slāņus, piemēram, dentīnu vai pulpu, var izraisīt stipras sāpes. Zoba nerva kairinājums un iekaisums bieži vien izpaužas kā pulsējošas vai spēcīgas sāpes. Sāpes var pastiprināties, kad cilvēks ēd karstus, aukstus vai saldus ēdienus un dzērienus.

Kariess var izraisīt zobu infekcijas, kad baktērijas, kas ir nonākušas dziļākajos zoba audos, sāk izplatīties uz pārējiem mutes audiem. Pulpas iekaisums var attīstīties līdz smagākām infekcijām, kas inficē kaulu audus ap zoba sakni. Šīs infekcijas var izraisīt smaganu iekaisumu.

Ja kariess tiek ignorēts un netiek veikta ārstēšana, zobs var kļūt pilnībā bojāts. Šajā stadijā zobu vairs nevar saglabāt, un tas būs jāizrauj. 

Mīti un patiesība par kariesu

Kariesa attīstība ir saistīta ar vairākiem faktoriem, un daudzos gadījumos tiek pieņemti nepareizi uzskati par to, kas patiesībā veicina zobu bojāšanos.

Vai cukurs tiešām ir galvenais vaininieks? Cukurs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina kariesa attīstību, taču tas nav vienīgais vaininieks. Kariesu var veicināt arī ogļhidrāti, kā arī skābi pārtikas produkti, kas bojā emalju. Svarīgi atcerēties, lai novērstu kariesu, ir svarīgi ne tikai samazināt cukura patēriņu, bet arī rūpēties par mutes dobuma higiēnu.

Preventīvie pasākumi

Lai novērstu kariesa attīstību un saglabātu zobus veselus ilgtermiņā, ir būtiski ievērot preventīvus pasākumus.

Zobu tīrīšana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai novērstu kariesa attīstību. Tīrot zobus vismaz divas reizes dienā un izmantojot pareizu tehniku, jūs varat samazināt baktēriju vairošanās risku. Tas palīdzēs novērst arī zobakmens veidošanos.

Tikpat svarīgas ir arī regulāras zobārsta vizītes. Zobārsts var pamanīt kariesa agrīno stadiju, kas vēl nerada sāpes vai simptomus, un veikt pasākumus, lai novērstu tālāku bojājumu attīstību. Ideālā gadījumā uz vizīti pie zobārsta jādodas vismaz reizi sešos mēnešos.

Apkopojot svarīgāko – zobu kariess ir nopietna problēma, kas var ietekmēt zobu veselību. Pat, ja kariess sākotnējā stadijā vēl nerada simptomus, regulāra zobu pārbaude un kariesa profilakse pie speciālista ļauj to atklāt un novērst tālāku progresēšanu. Atcerieties, ka zobu problēmas ir daudz vieglāk novērst nekā ārstēt, tāpēc vērsieties pie speciālistiem savlaicīgi. Apines klīnika ir zobārstniecība Rīgā, kas palīdzēs atrisināt zobu kariesu!

Uz sarakstu