Banner 980x90

10 ķīmiskas sastāvdaļas kosmētikā no kā būtu jāizvairās

Mūsdienās ir grūti atrast cilvēku, kas būtu pilnīgi uz jūs ar kosmētiskajiem produktiem. Ikdienā lietoto kosmētisko līdzekļu skaits svārstās no dažiem līdz pat ļoti daudziem – dušas želejas, ziepes, šampūni, krēmi, dekoratīvā kosmētika. Mūsu labpatika, kas rodas lietojot šos produktus, ir nenoliedzama, taču vai mēs bieži aizdomājamies par to, no kā tad īsti sastāv mūsu kosmētika? Vai tiešām mūsu ieguvumi no tās lietošanas ir tikai pozitīvi? Un kādas tad ir mūsu alternatīvas?

Skaistums prasa upurus?

Pēdējos gados arvien populārāk kļūst runāt par kosmētikas ietekmi ne vien uz mūsu skaitumu, bet arī uz veselību. Un jāteic – diemžēl, ne jau pozitīva ir šī ietekme. Kosmētikā izmantotās ķīmiskās vielas arvien vairāk tiek pētītas un šo pētījumu rezultāti nav visai iepriecinoši. Izrādās, ka liela daļa kosmētisko līdzekļu dod vien īslaicīgu un virspusēju rezultātu, bet savā dziļākajā būtībā tie pat bojā mūsu skaistumu un veselību. Lasi tālāk un uzzini kādas tad ir populārākās, veselībai kaitīgās vielas, kas bieži vien tiek izmantotas tradicionālajā kosmētikā!

10 populārākās ķimikālijas, kas tiek izmantotas tradicionālajā kosmētikā

Parabēni (metyl-, butyl-, propyl-, isobutylparaben). Šie ķīmiskie komponenti pēc savas būtības ir naftas produkti, kuriem piemīt konservantu īpašības – tie pagarina kosmētikas derīguma termiņu. Tieši šī iemesla dēļ parabēni tiek ieļauti praktiski visos kosmētiskajos līdzekļos. Jaunākie zinātnieku pētījumi liecina par to, ka parabēniem piemīt spējas uzsūkties pašos dziļākajos mūsu šūnu slānos un uzkrāties tajos. Ietekme uz veselību – parabēni ļoti bieži ir vainojami pie alerģiskām reakcijām, tie spēj ietekmēt arī veģetatīvo nervu sistēmu. Turklāt pētījumi rāda, ka parabēniem piemīt spēja imitēt sieviešu hormonu estrogēnu, līdz ar to šis ķīmiskais elements var tikt nodots jaundzimušajam, piemēram, ar mātes pienu.

Propilēnglikols (propylene glycol). Naftas produkts, kas tiek izmantots ne vien kosmētikā, bet arī, piemēram, kā galvenā sastāvdaļa automašīnas bremžu šķidrumā. Kosmētikā šim ķīmiskajam elementam ir svarīga funkcija – saglabāt tajā mitrumu, novērst izžūšanu. Propilēnglikols mīkstina mūsu ādu un padara to zīdainu, tādēļ plaši tiek izmantots sejas, ķermeņa, acu zonas u.c. krēmos. Ietekme uz veselību – šis ķīmiskais elements tiek vainots dermatīta iespējamā izraisīšanā (pastiprināts ādas sausums, ekzēma), ādas kairināšanā (dažādi izsitumi, nātrene), kā arī šūnu augšanas kavēšanā.

Polietilēnglikols (polyethylene glycol, PEG). Ķimikālija, kas tiek izmantota, lai šķīdinātu taukus un eļļas. Tādēļ plaši tiek izmantots dažādos attīrošajos kosmētiskajos līdzekļos. Nereti to izmanto arī lai iegūtu nepieciešamo kosmētiskā produkta konsistenci – tas biezina produkta struktūru. Ietekme uz veselību – šī ķimikālija ne vien ārkārtīgi novājina imūnsistēmu, bet arī izjauc ādas dabīgo mitruma līmeni.

Dietanolamīns un trietanolamīns (diethanolamine DEA, triethanolamine TEA). Visbiežāk izmantoti tieši matu kosmētikā un dušas želejās. Šie ķīmiskie elementi ir atbildīgi par kosmētisko līdzekļu putošanu. Ietekme uz veselību – var radīt alerģiskas reakcijas, kairinājumu. Padara matus un ādu sausu. Šo ķimikāliju lietošana Eiropā ir ierobežota, taču, piemēram, ASV to lietošanai vēl joprojām nekādu ierobežojumu nav.

Sulfāti (sodium laureth / laurium sulfate, SLES, SLS). Spēcīgs mazgāšanas līdzeklis, ko izmanto, piemēram, šampūnos – tas atdala no matiem taukus, spēcīgi puto, ātri izplešas pa galvas ādu un iesūcas tajā. Visbiežāk šo ķīmisko elementu iegūst no naftas. Ietekme uz veselību – rada galvas ādas sausumu, blaugznas, var provocēt arī pastiprinātu matu izkrišanu. Uz ķermeņa ādas var veicināt izsitumu rašanos, sausumu un citas alerģiskas reakcijas.

Petrolātums, minerāleļļa un silikons (petrolatum, mineral oil, pafaffinum liquidum, silicon). Šīs ķimikālijas pazīstamas arī kā naftas želeja. Kosmētikā tās tiek izmantotas to mīkstinošo īpašību dēļ – visbiežāk sastopama dažādos krēmos, masāžas eļļās, kā arī šampūnos, balzāmos u.c. Ietekme uz veselību – mīkstinošais efekts ir tikai šķietams, jo patiesībā āda un mati tiek pārklāti ar neelpjošu plēvi. Rezultātā var tikt aizsprostotas poras, veicināts iekaisuma process, var veidoties izsitumi. Šīs ķimikālijas absolūti nebaro ādu un matus, turklāt var pat veicināt organisma paša dabīgā mitrināšanas mehānisma izjukšanu.

Vazelīns (vaseline). Arī šī ķīmiskā viela tiek iegūta no naftas. Visbiežāk vazelīns tiek izmantots aukstam laikam domātajiem kosmētiskajiem produktiem, piemēram, lūpu balzamos, aizsargkrēmos u.c. Ietekme uz veselību – vazelīns pārklāj ādu ar plastmasai līdzīgu kārtu, līdz ar to ādai netiek ļauts elpot un tiek izjaukts dabīgais aizsargmehānisms. Var rasties arī alerģiskas reakcijas, turklāt pētījumos pierādas arī vazelīna spējas paātrināt ādas novecošanās procesus.

Stearalkonija hlorīds (stearalkonium chloride). Amonjaka savienojums, kas visbiežāk tiek izmantots matu balzamos un krēmos. Tā izmantojums pamatojums ar šīs vielas zemajām izmaksām salīdzinot ar dabīgajiem proteīniem un augu ekstraktiem, kas patiešām varētu kopt matus. Stearalkonija hlorīdu patiesībā radījusi audumu rūpniecība, jo šī ķimikālija lieliski mīkstina audumus. Ietekme uz veselību – šī ķimikālija ne vien var izraisīt alerģiskas reakcijas, bet arī ir toksiska.

Sintētiskās krāsvielas (synthetic dye/colorants, FD&C, D&C + sekojoši numuri). Šīs ķīmiskās vielas tiek izmantotas, lai padarītu kosmētiku pēc iespējas skaistāku un mūsu acīm tīkamāku. Taču arī lielākā daļa no tām ir izgatavota uz naftas bāzes. Ietekme uz veselību – dažas no šīm krāsvielām ir toksiskas videi, citas var izraisīt ādas kairinājumus. Turklāt pētījumos arvien vairāk pierādās šo krāsvielu kancerogenitāte.

Sintētiskās smaržvielas (fragrances, parfum). Kosmētiskajos līdzekļos izmantotajām smaržvielām var būt līdz pat 200 sastāvdaļu, turklāt tās ir gandrīz neiespējami identificēt, jo uz iepakojuma bieži vien ir rakstīts vienkārši "smaržviela". Ietekme uz veselību – iespējamas galvassāpes, reiboņi, ādas izsitumi, hiperpigmentācija, ādas kairinājums, kā arī pat klepus un vemšana.

Vai alternatīva – eko kosmētika?

Pēdējos gados arī Latvijā arvien pieejamāka un populārāka kļūst eko, bio, organic kosmētika. Parādās gan jauni ražotāji, kas koncentrējas uz šī veida kosmētiku, gan tirgū jau esošie ražotāji arī sāk attīstīt produktu līnijas, kas patērētājiem garantē eko kosmētikas produktu kvalitāti.

Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka šie produkti satur pārsvarā dabīgas sastāvdaļas, vai dabīgas izcelsmes sastāvdaļas (vismaz 95% no visām produkta sastāvdaļām). Pārējās šo produktu sastāvdaļas ir saistvielas, stabilizatori, konservējošas vielas, kas nav kaitīgas veselībai. Šī kosmētika nedrīkst saturēt sintētiskas krāsvielas un smaržvielas, kā arī ķīmiskas antibakteriālas piedevas.

Kopumā šī veida kosmētikai ir garš, nopietnu un stingru regulu saraksts, ko ražotāji ievēro, lai iegūtu eko kosmētikas nosaukumu.

Ceram, šo varam kopīgi uzskatīt par alternatīvi tai kosmētikai, kura ietver sevī ne visai glaimojošas ķīmiskas sastāvdaļas.

http://skaistumsunmode.espati.lv/index/view/raksts/10-kimiskas-sastavdalas-kosmetika-no-ka-butu-jaizvairas/id/2238/

 src=

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu