LCB portfelis ar informāciju par brūkošajiem valsts autoceļiem veiksmīgi nonācis Saeimā
"Jau daudzus gadus finansējums ceļu nozarei ir bijis nepietiekams, un šīs "taupības" rezultātus sāpīgi izjūt autobraucēji, kas ik gadu, braucot pa neremontētiem ceļiem, zaudē 880 miljonus eiro. Situāciju jo īpaši saasināja Repšes – Dombrovska valdības lēmums 2004. gadā likvidēt Autoceļu fondu. Tas ļauj Finanšu ministrijai ar autobraucēju nodokļos samaksāto naudu apmaksāt citas vajadzības. Ceļubūves nozare tikmēr bija spiesta izdzīvot ar Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem. Diemžēl tie beigsies jau 2018.gada beigās, un plāna, ko darīt tālāk, valdībai nav," situāciju analizēja LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Tas nozīmē to, ka, ja ceļu būves nozarei netiks rasts cits finansējums, nozarei draud sabrukums, ceļi netiks remontēti pat esošajā apjomā, kas jau tagad ir nepietiekams un nespēj apturēt autoceļu pakāpenisku sabrukšanu, bet ceļu būves uzņēmumi būs spiesti apturēt darbību. Savukārt uzņēmumu darbiniekiem draud bezdarbs, kā rezultātā būtiski palielināsies sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi. Lai to nepieļautu, biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" ierosināja, pieņemot 2017.gada budžetu un nosakot tā nākamo gadu prognozes, iekļaut 2019.gada prognozēs ceļu būvēm nepieciešamo normatīvo finansējumu, paredzot to ne mazāku par kopējo (ieskaitot ES fondus) 2018. gada finansējumu.
Tāpat LCB aicina valdību un Saeimu lemt par Autoceļu fonda atjaunošanu jau no 2017.gada. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pozitīvi novērtēja LCB iniciatīvu un uzsvēra, cik svarīgi valdībai un deputātiem ir sagatavoties "2019.gada problēmai," laikus atrodot finansējuma avotus, kas aizvietos ES fondu līdzekļus. Viņa arī apsolīja portfeļa saturu nodot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, kurš arī piedalījās sarunā, informēja par SM darbu, izstrādājot risinājumus. Viņš arī uzsvēra Autoceļu fonda atjaunošanas nepieciešamību, kas ļautu nodrošināt prognozējamu finansējumu ceļu būvei un remontiem. Portfelī uz Saeimu tiks nogādāti divi saraksti – "baltais," kurā ir to deputātu vārdi, kas pagājušajā ceļu būves sezonā panāca sev uzticēto objektu remontus, un "melnais" ar to deputātu uzskaitījumu, kuriem tas nebija pa spēkam. Kā zināms, jau pagājušajā gadā LCB iepazīstināja Saeimas deputātus ar 61 valsts ceļa un tilta nolietojuma aktu, aicinot ikvienu valdošās koalīcijas deputātu kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem "krusttēvu" un panākt sava "krustbērna" izārstēšanu (remontu).
Šogad apkopotie rezultāti liecina, ka 24 procentiem deputātu uzticētie objekti beidzot ir sagaidījuši finansējumu remontdarbiem, kamēr 74 procentiem deputātu nav bijis pa spēkam panākt ceļa vai tilta savešanu kārtībā. Tāpat portfelī ir ievietotas vēstules katram likumdevējam, aicinot viņu arī nākamgad uzņemties "krustvecāka" pienākumus par kādu ceļu posmu vai tiltu. Uzņēmumā "Somdaris" izgatavotais portfelis, kuru LCB iesniegs Saeimā, ir nācis pasaulē tālajos astoņdesmitajos gados – laikā, kad lielākā daļa sabrukuma stāvoklī nonākušo valsts autoceļu un tiltu tika remontēti pēdējo reizi.
Uz sarakstu
