Ābrama: Atklāt konkurences pārkāpumus vairāk palīdz ekonomiskā analīze

Viņa stāstīja, ka veids, kā KP atklāj konkurences pārkāpumus, mainās, jo uzņēmēji un juristi pēta pieņemtos KP lēmumus. KP ieskatā, patlaban svarīgāk konkurences pārkāpumu atklāšanā veikt ekonomisko analīzi.

"Katru reizi, kad KP pieņem lēmumu sodīt kādu uzņēmumu, citu uzņēmumu vadītāji un juristi lasa šos lēmumus un skatās, kā notiek KP izmeklēšana," norādīja Ābrama un piebilda, ka citās valstīs juridiskie biroji pat apmāca uzņēmējus par to, kā notiek konkurenci uzraugošo iestāžu pārbaudes, kā slēpt pierādījumus utt.

KP vadītāja arī atzina, ka efektīvs līdzeklis cīņā ar konkurences pārkāpējiem Latvijā ir iecietības programma, kuras ietvaros pārkāpuma veicējs var ziņot par citiem konkurences tiesību pārkāpējiem. "Iecietības programmā saredzu konkurences tiesību pārkāpumu novēršanas un apkarošanas nākotni," teica Ābrama.

Jau ziņots, ka 2015.gadā KP konstatēja astoņus konkurences tiesību pārkāpumus, par kuriem 29 uzņēmumiem piemēroja naudas sodus 1 042 440 eiro apmērā, šodien žurnālistus informēja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Savukārt valsts budžetā pērn ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 1 052 030 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad noslēdzas tiesvedība par KP lēmumu, ja tas ir bijis pārsūdzēts.

Visas piecas no pērn KP konstatētajām aizliegtajām vienošanām bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem - kopumā 26 uzņēmumiem. Vēl 23 uzņēmumiem KP izteica brīdinājumus par dalību desmit līdzīgos, tikai mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumos. Attiecīgi cietēji no šiem pārkāpumiem bija valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kas rīkoja iepirkumus 15 dažādās nozarēs.

Pērn arī tika izbeigtas 16 tiesvedības par pārsūdzētiem KP lēmumiem. 15 gadījumos tiesa atstāja spēkā KP lemto, bet vienā gadījumā tiesvedība tika izbeigta un KP lēmums stājās spēkā pēc administratīvā līguma jeb izlīguma noslēgšanas ar uzņēmumu.

Uz sarakstu