Ap simts rīdzinieku iebilst pret lidostas paplašināšanas plāniem
Lidostas teritorijas jaunajās robežās jau nozāģēti koki, kas tur auguši gadu desmitus, izzāģēto koku un aizbērto ūdens novadgrāvju dēļ pārplūdis tuvējais ezers, applūdinot iedzīvotāju pagalmus un dārzus, laikrakstam Latvijas Avīze stāsta Mūkupurva ielas 24.nama iedzīvotāja Lūcija Barkāne.
Pret aptuveni 2,3 kilometru gara dzelzceļa atzara būvniecību no esošā Rīgas-Tukuma dzelzceļa līdz lidostai un lidostas "Rīga" teritorijas paplašināšanu kopumā iebilst ap simt rīdzinieku - Mūkupurva, Sieksātes, Grenču, Nīkrāces un Gaviezes ielas iedzīvotāji.Sieksātes ielas 1.nama iedzīvotāja Vizma Žagata sūdzas, ka pārmērīgā mitruma dēļ nosēžas māju pamati, plaisā sienas, nonīkst augļu koki, iekoptajos dārzos nekas vairs neizaug. Agrāk mājās ierīkotās sausās tualetes bijis jāsmeļ reizi gadā, tagad tas jādara vismaz divas reizes.
Sieksātes ielas 1.b nama iedzīvotāja Sarmīte Eglīte domā, ka lidostas paplašināšanas un dzelzceļa būvēšanas dēļ viņiem būs jāzaudē gadu desmitiem iekoptās mājas un zemi, ko viņi apdzīvojuši vairākās paaudzēs. Piegružotā, nolaistā un pastāvīgi applūdusī vieta mākslīgi pazeminātu viņu nekustamo īpašumu vērtību, kas atsavināšanas gadījumā ļautu izmaksāt atlīdzībā grašus.
L. Barkāne teic, ka apkārtējo māju iedzīvotāji jau tagad jūtas kā Rīgas attīstības plāna gūstekņi. Plānā noteikto būvniecības ierobežojumu dēļ viņu īpašumiem pircēji met lielu līkumu. Un, visticamāk, plānotās būvniecības galvaspilsētas rajons pašlaik izskatās kā drīzai nāvei nolemts - ielas ir bedrainas un neapgaismotas, neapbūvētās zemes platības tiek piegružotas. Šajā apkaimē mīklaini aizdegas neapdzīvotās lauku mājas un dārza mājiņas, kaut arī pārmērīgā mitruma dēļ uguns nelaimes pašas no sevis it kā nevarētu izcelties, norāda laikraksts Latvijas Avīze.
Tā kā šī teritorija pieder lidostai un te paredzēta arī dzelzceļa būvniecība, tas viss, viņuprāt, tiekot darīts tīšām, lai liktu saprast, ka nekādas ilgas palikšanas te vairs nebūs.
Ļaudis gan nesaka, ka Rīgā vispār neko nevarētu būvēt, bet viņi jautā: "Kāpēc attīstība tiek plānota uz cilvēku rēķina, un kāpēc par to mums jāmaksā tik augsta cena?" Ar šiem un citiem jautājumiem šoruden viņi bombardējuši Rīgas domi, ministrijas un citas valsts iestādes. Bet, izrādās, nekādu lielāku skaidrību neesot guvuši. Vien saņēmuši izvairīgas atbildes, ka iedzīvotāju bažas esot saprotamas (tā Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss). Taču attīstības plāns esot visas sabiedrības interesēs.
L. Barkāne uzskata, ka skaidrību neesot devusi arī Pārdaugavas izpilddirekcijā rīkotā projekta sabiedriskā apspriešana, uz kuru daļa iedzīvotāju saņēmuši uzaicinājumu pēdējā brīdī, bet daļa nav saņēmusi vispār. Redzot, kā apspriešana tikusi organizēta, iedzīvotājos radusies pārliecība, ka patiesībā viss jau sen ir izlemts.
Lidostas attīstība ir neizbēgama, laikrakstam Latvijas Avīze teic lidostas "Rīga" pārstāvis Mārtiņš Langrāts. Tā apliecināta gan iepriekšējās, gan jaunās valdības deklarācijā. Šajā gadā paredzēts, ka lidosta pārvadās 4,5 miljonus pasažieru. Tā kā turpmākajos gados pasažieru pārvadājumu būšot vairāk, ir paredzēta jauna lidostas termināļa celtniecība. To varētu pabeigt līdz 2013.gada beigām. M. Langrāts gan saka, ka termināļa būvniecība notikšot lidostas robežās un ka neskaršot zemes vai māju privātīpašumus. Viņaprāt, iedzīvotāju uztraukumu vairāk izraisījusi dzelzceļa būvniecība, kurš varētu šķērsot viņu īpašumus. Bet, kā allaž, jebkura būvniecība dažiem ir ieguvums, citiem sagādā neērtības.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektors Māris Kalve domā, ka iedzīvotāji sūdzas tāpēc, ka neviens nav spējis viņiem skaidri izstāstīt, kāda īsti būvēšanās šajā teritorijā ir paredzēta un kādas sekas tā varētu radīt, ar to pirmām kārtām domājot valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš".
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss atkārto to pašu - galīgais lēmums par dzelzceļa ieceres tālāko virzību tikšot pieņemts tikai pēc izpētes. Tāpēc esot pāragri runāt par māju un zemes privātīpašumu atsavināšanu.
G. Princis pieļauj, ka, novērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un ekonomiskos apsvērumus, par pieņemamāku varētu tikt atzīts arī citāds plāns - nebūvēt dzelzceļu, bet satiksmei ar lidostu nodrošināt dažādus sabiedriskā transporta veidus.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektors Māris Kalve atzīst, ka pārplūdušie dārzi un pagalmi ir gadiem ielaista nelaime. Rīgai paplašinoties, šajā vietā vēl pirms kara raktie liekā ūdens novadgrāvji ir aizgruvuši vai uz jaunu izbūves rēķina aizbērti. Bet risinājums šai problēmai jāmeklē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam. Departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītāja I. Purmale pavēstījusi iedzīvotājiem, ka novadgrāvju sistēmas atjaunošanas projekts Mūkupurva teritorijai esot sagatavots un apstiprināts. Kad atjaunošana varētu sākties, to gan vēl nevarot pateikt, jo neesot zināms, vai turpmākajos divos gados šim pasākumam būs nauda. I. Millers piebilst, ka problēmas risinājumam varētu būt nepieciešams pamatīgāks meliorācijas plāns, kas aptver ne tikai šo galvaspilsētas rajonu, bet arī Mārupes un Babītes novada teritoriju.
Uz sarakstu
