Apdrošinātājiem vasarā būs jāatsāk veikt ikmēneša maksājumus Garantijas fondā
Garantijas fonds izveidots 1997.gadā un kalpo kā aizsardzības garants un nodrošinājums, ka ikviens CSNg cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Garantijas fonda apmērs savu maksimumu sasniedza 2009.gadā, kad tā uzkrājums bija gandrīz 27 milj. eiro. Tomēr ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē atstājusi ietekmi arī uz Garantijas fondu, un tā apmērs šobrīd samazinājies līdz 20,66 milj. eiro.
Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu ieguldīšanas. Katru gadu no Garantijas fonda līdzekļiem ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem tiek izmaksātas ievērojamas atlīdzības summas - kopš 1997.gada tie ir 23,13 milj. eiro.
Viens no galvenajiem iemesliem Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir ievērojamās atlīdzību izmaksas likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva vietā par ārvalstīs notikušajiem CSNg. "Ņemot vērā to, ka LAAS Balva vairs nespēja laicīgi veikt atlīdzību izmaksas par tiem CSNg, kas izraisīti ārvalstīs, LTAB saskaņā ar starptautiskiem regulējumiem uzņēmās šīs kompānijas saistības, lai izvairītos no tālākās situācijas pasliktināšanās un iespējamām sankcijām, kas varētu skart visu OCTA nozari. Tādējādi kopš 2014.gada jau izmaksāti 2,75 milj. eiro, no kuriem LAAS "Balva" ir spējusi atlīdzināt vien 1 miljonu eiro, turklāt jāņem vērā, ka izmaksas no Garantijas fonda likvidējamās kompānijas vietā joprojām turpinās un paredzams, ka kādu laiku vēl turpināsies, jo regresa prasības no ārvalstīm līdz mums var atnākt pat pēc vairākiem gadiem," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Tāpat ietekmi uz Garantijas fondu atstāj arī vidējās apdrošināšanas atlīdzības apmēra pieaugums pēdējos gados, kas, piemēram, 2015.gadā bija par 103,4% lielāks nekā jau pieminētajā 2009.gadā.
"Jāuzsver arī pēckrīzes gados raksturīgā negatīvā situācija finanšu tirgos un zemās procentu likmes noguldījumiem, kas LTAB nav ļāvusi gūt pietiekamu peļņu no Garantijas fonda līdzekļu investēšanas. Tāpat jāatzīmē, ka LTAB līdzekļu ieguldīšanas politika vienmēr ir bijusi konservatīva, jo mērķis ir nodrošināt ne tikai peļņu, bet vienlaikus arī Garantijas fonda līdzekļu drošu glabāšanu," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs. Salīdzinājumam, 2009.gadā no Garantijas fonda līdzekļu investēšanas LTAB izdevās gūt peļņu 2,28 miljonu EUR apmērā, savukārt pērn šie ienākumi samazinājušies līdz 0,65 miljoniem eiro.
"Sākot veikt regulārās ikmēneša iemaksas Garantijas fondā, OCTA nozarei nāksies saskarties ar vēl vienu nopietnu izaicinājumu, kas, kopā ar jau vairākus gadus nozarē esošajiem zaudējumiem, var atstāt ietekmi arī uz OCTA cenām," uzskata J.Stengrevics, piebilstot, ka apzinīgajiem autoīpašniekiem, iegādājoties OCTA, tādējādi faktiski var nākties piemaksāt par to neapzinīgo autoīpašnieku nodarītajiem zaudējumiem, kas satiksmē piedalījušies bez derīgas OCTA polises.
1997.gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību Latvijā un Zaļās kartes dalībvalstīs. Sistēmas sekmīgākai darbības nodrošināšanai ir izveidots LTAB, kurā apvienojušās apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā – AAS "Balta", AAS "Baltijas Apdrošināšanas Nams", AAS "Baltikums Vienna Insurance Group", AAS "BTA Baltic Insurance Company", "Compensa Vienna Insurance Group" UADB Latvijas filiāle, "ERGO Insurance" SE Latvijas filiāle, AAS "Gjensidige Baltic", "If P&C Insurance" AS Latvijas filiāle, "Seesam Insurance" AS Latvijas filiāle un "Swedbank P&C Insurance" AS Latvijas filiāle.
Uz sarakstu
