Aptauja: 75% aptaujāto naudu ceļojumu izdevumiem atliek jau laikus
Kā atklāj aptaujā apkopotā informācija, visbiežāk cilvēki dodas ceļojumos, kas ilgst līdz septiņām dienām (63,4%), kamēr aptuveni katrs trešais (34,1%) aptaujātais parasti ceļo vienu līdz divas nedēļas. Tikai neliela daļa – 2,9% aptaujāto paraduši doties arī garākos ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas. Ņemot vērā izmaksas (nakšņošana, transports, ēšana, u.c.), kas sedzamas ceļojuma laikā, likumsakarīgi, ka cilvēku iespējas paildzināt savus ceļojumus pieaug līdz ar augošiem ienākumiem. Ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas, visbiežāk dodas respondenti ar augstiem ienākumiem (no 1501€ mēnesī) - 7,7%, kas ir divas reizes vairāk nekā šo atbildi sniegušo aptaujāto ar ienākumiem 401-600€ mēnesī (3,5%).
Jautāti par izdevumu segšanu ceļojumu laikā, pārliecinoši trīs ceturtdaļas aptaujāto norādīja, ka ceļojumus apmaksā no uzkrātiem līdzekļiem. Kā atklāj 41,4% aptaujāto, ceļojumi tiek plānoti jau vairākus mēnešus uz priekšu, un šajā laikā arī tiek atlikta nauda gaidāmajiem izdevumiem. Aptuveni ceturtā daļa jeb 26,5% respondentu atklāja, ka ceļojuma izdevumi tiek plānoti jau savlaicīgi, taču ikdienas tēriņu nauda iepriekš atlikta netiek.
Neliela daļa jeb 5,6% norādīja, ka nauda izdevumiem ceļojuma laikā tiek atlikta iepriekšējā mēnesī, kamēr katrs ceturtais aptaujātais norādīja, ka naudu ceļojuma izdevumiem nekrāj nemaz. Tāpat neliels aptaujāto skaits atzīst, ka ceļojuma apmaksai ir izmantojuši arī patēriņa kredītu (5,9%), kredītlīniju (4,4%) vai pat abas iespējas (4,4%). Tikmēr 66,4% apliecināja, ka ceļojuma apmaksai nekad nav izmantojuši nekāda veida aizņēmumus, bet 18,9% atzina, ka pieļauj, ka šāda veida iespēju varētu kādreiz izmantot.
Gatavojoties ceļojumam, noteikti jāapsver arī norēķināšanās iespējas un papildu izdevumi, kas rodas, ārvalstīs izmantojot bankomātu, kā arī, protams, valūtas maiņas jautājums, ja galamērķis ir ārpus eirozonas. Vairāk nekā puse aptaujāto (59,8%) atzīst, ka ceļojumos norēķinās gan skaidrā naudā, gan ar bankas karti. Katrs piektais respondents (20,3%) norādījis, ka maksājumiem ārzemēs galvenokārt cenšas izmantot bankas karti, bet nedaudz mazāks respondentu skaits (18,9%) cenšas pēc iespējas izmantot tikai skaidru naudu.
Kā stāsta DNB bankas ikdienas pakalpojumu vadītājs Jānis Dambergs, skatoties uz DNB bankas klientu ceļošanas paradumiem, redzams, ka, piemēram, gada sākumā visbiežāk naudu no bankomātiem DNB klienti izņēmuši Krievijā, Lielbritānijā, Vācijā un Lietuvā. Pēc karšu norēķiniem tirdzniecība vietās situācija ir līdzīga, taču līdera gods šajā aspektā pieder Lielbritānijai. Vidēji mēneša laikā DNB klienti veic norēķinus vai naudu izņem 98 dažādās pasaules valstīs.
"Lai kur jūs arī dotos, pirms ceļojuma ļoti svarīgi ir apskatīt, kāds ir maksājumu kartes limits naudas izņemšanai. Limiti ir redzami gan mobilajā aplikācijā, gan internetbankā. Attiecīgi – tur iespējams arī viegli pieteikt vēlamās izmaiņas. Visticamāk Jūsu kartei ir 2500 EUR vienas dienas skaidras naudas izņemšanai limits. Prakse rāda, ka ar to ir pilnībā pietiekams, lai samaksātu par jebko, izņemot nopietnākus gadījumus, piemēram, auto iegādi. Ja gadījumā esat šāda situācija Vācijā autoplacī, tad viss ir vienkārši! Ejiet uz tuvāko bankomātu un veiciet zvanu uz savu banku. Nepieciešamais skaidras naudas limits šim pirkumam tiks paaugstināts, vēl pirms būsiet pabeidzis telefonsarunu," padomu sniedz DNB privātpersonu segmenta vadītājs Jānis Dambergs.
Lūgti norādīt, kam ierasti ceļojuma laikā tiek tērēts visvairāk naudas, 57,4% aptaujāto atzina, ka visvairāk līdzekļu prasa ceļa izdevumu segšana, lai nokļūtu plānotajā ceļojuma galamērķī. Savukārt lokālajiem ceļa izdevumiem visvairāk naudu tērē aptuveni katrs piektais jeb 19,1% aptaujāto. Dzīvesvietas apmaksu kā visdārgāko ceļošanas aspektu minēja 39,5% aptaujāto. Tikmēr 22,8% norādīja, ka visvairāk līdzekļu ceļojumu laikā tērē ēšanai, muzeju un citu apskates objektu biļetēm, kā arī aktīvajai atpūtai. Liela daļa aptaujāto nevienā ceļojumā nelaiž garām iespēju iepirkties, tieši tāpēc gandrīz trešā daļa respondentu (32,4%) norādījuši, ka visvairāk tērē tieši iepirkšanās laikā.
Aptauja veikta no 2016.gada 23. līdz 31.martam. Tajā piedalījušies 505 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Uz sarakstu
