Aptauja: Iedzīvotāji izturas atbildīgāk pret ātrajiem kredītiem
Saskaņā ar aptaujas datiem ātro kredītu noformējis teju katrs piektais respondents. Biežāk cilvēki ātro kredītu noformē trīs gadījumos - ja nepietiek naudas līdz algai - 15% respondentu, ja nepietiek līdzekļu kādas lielākas lietas iegādei mājai vai ģimenes vajadzībām - 12,5%, un tādā gadījumā, ja nepieciešams segt komunālo maksājumu rēķinu, - 4%.
Savukārt tie no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka nekad nav noformējuši ātro aizdevumu, ir paskaidrojuši šāda lēmuma iemeslus. Pirmajā vietā ir minētas pārāk augstās procentu likmes, cilvēki nav gatavi pārmaksāt - tā atbildējuši 29,3% respondentu. Otrajā vietā - 23,9% respondentu - nevēlēšanās ņemt kredītu, tādējādi ievelkot sevi parādos. Trešajā vietā - 22,3% respondentu - neuzticēšanās ātro kredītu kompānijām kopumā.
Šogad esot parādījušies arī jauni mērķi, kuriem cilvēki sākuši ņemt ātro kredītu, liecina aptaujas rezultāti. Piemēram, dārgas ārstēšanās izmaksas un komunālo pakalpojumu parādi. Taču cilvēki vairs nenoformē ātros kredītus, lai rastu līdzekļus emigrēšanai no Latvijas, - 2010.gadā tādu bija ap 2% no respondentiem.
Ir iezīmējušās arī jaunas tendences. Piemēram, ja 2010.gadā 35% respondentu ņēma ātros kredītus, lai izdzīvotu līdz algas dienai, tad šobrīd tādu ir 15%. Pirms pieciem gadiem katrs piektais ņēma ātro kredītu, lai nomaksātu hipotekārā kredīta vai līzinga maksājumu, šobrīd šiem mērķiem aizņemas vien 3% respondentu.
Jautājumā par finanšu pakalpojumiem respondenti pozitīvāk novērtējuši līzingu - 33,4%, hipotekāros kredītus - 24,9% un patēriņa kredītus - 16,7%.
"Gudriem.lv" aptauja veikta laika posmā no 27.maija līdz 7.jūnijam, tajā piedalījās 688 respondenti.
Uz sarakstu
