Aptauja: NATO uzticas nedaudz mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju
NATO uzticas nedaudz mazāk kā puse Latvijas iedzīvotāju, liecina pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veiktā aptauja.
Pagājušā gadā viens no aktuālajiem jautājumiem bija NATO klātbūtne Latvijā un reģionālā drošība. Pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par alianses spēku pastiprinātu klātbūtni austrumu pierobežā pērn Latvijā dienesta pienākumus pildīja vairāku valstu karavīri.
Aptaujā 45% respondentu norādīja, ka uzticas NATO, tajā skaitā 10% atzina, ka aliansei pilnībā uzticas.
38% respondentu atzinuši, ka aliansei neuzticas, savukārt 17% aptaujāto nebija atbildes uz šo jautājumu.
Uz jautājumu, kā respondenti kopumā vērtē situācijas attīstību valsts aizsardzības jomā 2015.gadā, 46% respondentu atbildēja, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijas drošības un aizsardzības jomā ir uzlabojusies. Pretēju viedokli, ka situācija aizsardzības jomā pasliktinājusies, pauda 9%. Aptuveni 31% aptaujas dalībnieku atbildēja, ka situācija gada laikā nav mainījusies, savukārt 14% respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Salīdzinājumam, 2014.gadā tikai 30% respondentu atbildēja, ka situācija aizsardzības jomā ir uzlabojusies, kamēr 2015.gadā šādu viedokli pauda 46%.
Lūgti pamatot, kāpēc uzskata, ka situācija aizsardzības jomā gada laikā ir uzlabojusies, visbiežāk respondenti minēja NATO atbalstu, klātbūtni Latvijā. Salīdzinoši bieži aptaujas dalībnieki norādīja, ka notiek mācības, pieredzes apmaiņa, kā arī ir palielināts aizsardzības budžets.
2015.gadā īpaša uzmanība tika pievērsta Zemessardzes kaujas spēju attīstībai. Tuvākajos gados Zemessardzē gaidāmi ieguldījumi 70 miljonu eiro apmērā ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām.
Lūgti norādīt, cik lielā mērā viņi uzticas Zemessardzei, 61% respondentu atbildēja, ka drīzāk vai pilnībā uzticas šai bruņoto spēku struktūrai, tai skaitā 16% norādīja, ka pilnībā uzticas. To, ka Zemessardzei neuzticas, kopumā atzina 25% respondentu. 14% respondentu nebija atbildes uz šo jautājumu.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par militāro zināšanu apguvi, 62% respondentu piekrita apgalvojumam, ka militārās zināšanas būtu jāapgūst ikvienam Latvijas iedzīvotājam, piemēram, kā papildu priekšmets civilajās mācību iestādēs vai speciāli organizētās nodarbībās. Kopumā šim apgalvojumam nepiekrita 28% respondentu, savu atbildi formulēt grūtības bija 10% respondentu.
Aptauju pagājušā gada novembrī veica pētījumu kompānija SKDS.
Uz sarakstu
