Ar sirsnības sajūtu daudzu rīdzinieku sirdīs noslēgusies Latgales diena Rīgā
Kā pilsētas informācijas portālu Riga24.lv informēja Oskars Zuģickis, Latgales dienā Rīgā viesus gaidīja plaša Latgales Tematisko ciemu programma ar ceļojošo tirgu, ar vairāk nekā 40 Krāslavas, Kārsavas, Rēzeknes, Balvu, Aglonas, Vārkavas, Daugavpils, Zilupes, Viļānu, Preiļu, Līvānu novadu un Rēzeknes un Daugavpils pilsētu amatnieku darbošanos. Skatītājiem bija iespēja vērot un pašiem iesaistīties kalēju, pinēju un māla meistarklasēs, kā arī klausīties tradicionālās un daudziem sirdij tuvās latgaliešu tautasdziesmas, kuras papildināja arī populāra mūzika no latgaliešu filmām.
Visi Latgales dienas ciemiņi varēja iepazīties ar ceļojošā tirgus dalībniekiem un Latgales tematiskajiem ciemiem: Višķu amatnieku ciemu, Nākotnes ozolu ciemu, Skaistās Izabellas ciemu, Kotleru vīna ciemu, Tirgus ciemu, Muzikantu ciemu, Goda saimnieču ciemu, Turku pirts ciemu, Raibās pūralādes ciemu, Zilupes filmu ciemu, Līksnas muižas parka ciemu, Zirgu ciemu.
Apmeklētājiem bija iespēja iegādāties Latgales lauku labumus: smaržīgu, uz kļavu lapām un klona ceptu rupjmaizi, lauku sievu sietu mājas sieru, kūpinātu gaļu, mājas desas un speķi, aveņu un upeņu mājas vīnus, īstu lauku alutiņu, marmelādes no ogu sulām, medus un vaska izstrādājumus, zāļu tējas, čiekuru ievārījumu, zupu no lielā saimes katla, tikko no dārza raktus kartupeļus un papildu tam visam – baudīja viesmīlīgu un omulīgu gaisotni kā Latgalē!
Kā atzīst Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele "Latgales plānošanas reģiona (LPR) un Latgales amatnieku veiksmīgā sadarbība ir labs piemērs valsts un uzņēmēju sadarbībai. Pateicoties LPR vairāk kā sešu gadu intensīvam darbam tūrisma nozarē, Latgale šobrīd ir NR.1 ceļojumu galamērķis Latvijā, kur cilvēki dodas pēc sajūtām, ko citviet Latvijā vairs teju neatrast. Tieši pateicoties latgaliešu sirsnīgumam, atvērtībai un patiesumam, Latgales diena Rīgā jau ir kļuvusi par neatņemama Rīgas svētku sastāvdaļu."
Jēkaba laukumā varēja vērot gan podnieku darbošanos ar mālu, audēju aušanu stellēs, kalēja kalšanu kalvē, pinēju prasmes klūgu šķelšanā un vīšanā, tāšu gleznu izgatavošanu, kā arī iegādāties amata meistaru izstrādājumus: tradicionālo Latgales keramiku, pinumus, izšuvumus u.c. Visas Latgales dienas garumā darbojās radošās darbnīcas, rotu izgatavošanā, tapošanā, meldru zirdziņu izgatavošanā, dažādu mūzikas instrumentu, svilpaunieku izgatavošanā un vainagu pīšanā.
"Ir patīkami apzināties, ka sirsnīgums, izpalīdzība un labestība joprojām mīt latgaliešos, jo gadu no gada, rīkojot Latgales dienu Rīgā, Sanktpēterburgā un citviet, Latgales amatnieki ir atsaucīgi un izpalīdzīgi. Tie ir cilvēki, kam var uzticēties un uz kuriem var paļauties" atzina Latgales tematisko ciemu vadītāja Zane Praņevska.
Tirgus atraktivitāti spilgtināja latgaļu sarunvalodas, jautru tautas deju un mūzikas klātbūtne.
Varēja izmēģināt veiksmi ātrajos latgaļu valodas kursos, iepazīties ar tūrisma piedāvājumu Latgalē, tematisko pasākumu grafiku Latgales tematiskajos ciemos un nopelnīt kādu balvu.
Skatītājus ar savām izdarībām uzjautrināja Līvānu jauniešu amatierteātris un kapella "Augusti", bet ar latgaliešu kino mūziku iepazīstināja grupa "Miggla" no Aglonas novada. Pēc savas uzstāšanās skatītāji ar īpašām ovācijām uzteica folkloras kopu "Sudobri". Visas dienas garumā Vārkavas novada deju kopa "Vanagi" priecēja apmeklētājus ne tikai ar tautas dejas soļiem, bet iesaistīja viņus arī kopīgā sadancošanā.
Pasākuma noslēgumā notika tradicionālā skatītāju sadziedāšanās ar muzikantiem, kad pasākuma apmeklētāji līdzi dziedāja Latgaliešu populāro godu dziesmu "Pi Dīveņa gari goldi".
Uz sarakstu
