Asociācija: Rīgā pilotprojekta veidā jāuzbūvē ģeotermālā stacija
Pēc viņa vārdiem, stacijas elektriskā jauda varētu būt 3-4 megavati (MW), bet siltumenerģijas jauda - 30-40 MW. Projekts varētu būt aktīvs ap 2020.gadu.
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs, ģeologs Astrīds Freimanis uzskata, ka ir jāuzbūvē vismaz viena ģeotermālā stacija, lai pārliecinātu politiķus par nepieciešamību izmantot šo enerģijas veidu. Viņš pauda viedokli, ka ģeotermālās stacijas Latvijā neļauj būvēt birokrātija un intereses trūkums no ierēdņu un bieži vien pašvaldību puses.
Cers vērtēja, ka Rīga ir viena no pilsētām, kurā visvairāk domāts par enerģētikas attīstību. Viņaprāt, pašvaldības loma ir izvērtēt resursu pieejamību un pielietojumu noteiktā teritorijā, kā arī parūpēties par infrastruktūru, savukārt valsts loma ir izstrādāt normatīvos aktus un nodrošināt starptautisko fondu līdzekļu pieejamību.
Viņš uzsvēra, ka ar vietējo finansējumu šādi projekti nav realizējami, jo bankas raugās uz komerciālo pusi, tādēļ vismaz sākuma stadijā būtu nepieciešams finansiāls atbalsts.
LNGA vadītājs arī norādīja, ka tiek realizēti daudzi projekti, kuros izmanto siltumsūkņus, taču tas ir tikai pirmais posms ģeotermālās enerģijas izmantošanā. Viņaprāt, tas ir viens no resursiem, kas var palīdzēt sasniegt 2020.gadam noteiktos Eiropas Savienības mērķus atjaunojamās enerģijas jomā.
Pēc asociācijas norādītā, ģeotermālo enerģiju var izmantot ne vien siltumapgādē un koģenerācijā, bet arī veselības uzlabošanā, minerālu ieguvē, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.
Kā ziņots, konferenci organizēja Rīgas pašvaldības "Rīgas enerģētikas aģentūra" kopā ar 2010.gadā izveidoto LNGA un AS "Rīgas siltums".
Eiropā 173 ģeotermālo staciju kopējā jauda siltumapgādei sasniedz jau 3729 megavatus, kā arī tiek būvētas un jau nodotas ekspluatācijā pirmās koģenerācijas stacijas. Konferences organizatori norāda, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.
Uz sarakstu
