B vitamīni – skaistumam, prātam, nerviem...
Daļēji organisms pats sevi nodrošina ar dažiem vitamīniem, taču ne pietiekami, tāpēc ir reizes, it sevišķi slimību gadījumos,kad papildus nepieciešams uzņemt vitamīnus. B vitamīns tiek sintezēts zarnu traktā, taču pārējo nepieciešamo devu mēs saņemam ar pārtiku vai ar vitamīniem.
Ko mums sniedz B vitamīni?
B vitamīni atbild par ādas un matu saglabāšanu labā stāvoklī, nervu sistēmu funkciju uzturēšanu, organisma normālu augšanu, atmiņas saglabāšanu un citām funkcijām. Lietojot sabalansētu uzturu, B vitamīnus organismā var uzņemt ar pilngraudu produktiem, biezputrām, klijām, riekstiem, zivīm, pupām, gaļu, aknām, spinātiem, kartupeļiem, banāniem. B vitamīnus var izdalīt arī sīkāk, un katrs no tiem atbild par savu funkciju nodrošināšanu organismā.
B1 jeb tiamīns Tā trūkums organismā var novest pie hipovitaminozes, kas var izpausties kā depresija, nogurums, slikta atmiņa vai apetītes trūkums, arī roku un kāju tirpšana. B1 pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un garīgās spējas. Avots – maize, putraimi, klijas, alus raugs.
B2 jeb riboflavīns Šī vitamīna trūkums bremzē augšanu. Tas var izraisīt acu, ādas, gļotādas bojājumus, sāpes kājās, rokās, lūpu kaktiņu iekaisumu, matu izkrišanu. B2 organismā sekmē tauku un ogļhidrātu pārstrādāšanu enerģijā. Avots – graudaugi, olas, alus raugs, nieres, aknas.
B3 jeb PP, jeb nikotīnskābe Vitamīna trūkuma gadījumā rodas kuņģa – zarnu trakta un nervu sistēmas traucējumi, āda kļūst sausa, lobās, niez. B3 pozitīvi ietekmē gremošanas sistēmu, nodrošina veselīgu ādu, mazina iekaisumu. Avots – rupjmaize, putraimi, gaļa, alus raugs.
B4 jeb holīns Tā trūkums var izraisīt atmiņas traucējumus. Vitamīns mazina holesterīna līmeni, izvada toksīnus no organisma, piedalās nervu impulsu pārvadē, kas ir ļoti svarīgi smadzeņu darbībai, uzlabo atmiņu. Avots – kviešu dīgsti, graudaugi, alus raugs, zemesriekstu eļļa.
B5 jeb pantotēnskābe Par vitamīna trūkumu liecina matu izkrišana, nervozitāte, bezmiegs, ekzēma, paātrināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens. B5 vitamīna funkcijas: piedalās vielmaiņā, sekmē brūču dzīšanu, novērš novecošanos un grumbu rašanos. Avots – alus raugs, siļķe, aknas, rieksti, saulespuķu sēklas.
B6 jeb piridoksīns Šis vitamīns var daļēji sintezēties arī cilvēka zarnu traktā mikroorganismu darbības rezultātā. Vitamīna trūkums organismā negatīvi ietekmē smadzeņu funkcijas, sekmē dermatīta, diatēzes rašanos, nervu sistēmas funkcijas traucējumus. B6 spēlē lielu lomu hemoglobīna veidošanā. Vitamīns labi tiek galā ar toksikozi grūtniecības laikā, cīnās ar sliktas dūšas simptomu. Var lietot arī jūras slimības gadījumā. Avots – spināti, burkāni, puķkāposti, zemenes, tomāti, apelsīni.
B7 jeb H vitamīns, jeb biotīns Deficīts rodas ārkārtīgi reti, jo zarnu baktērijas mūsu organismā parasti to sintezē virs rekomendējamās dienas devas. Tas palīdz izvadīt no organisma ogļskābo gāzi, uzturēt normālu cukura līmeni asinīs. To bieži rekomendē, lai uzlabotu matu, ādas un nagu struktūru. To iekļauj daudzu kosmētisku līdzekļu sastāvā. Avots– olas, aknas, pākšaugi, sēnes, spināti, meža zemenes, mellenes.
B8 jeb inozīts Cilvēkam šī vitamīna deficīts nav aprakstīts. Medicīnā to lieto pie muskuļu distrofijas (muskuļu vājums). Bieži iekļauj kosmētisko līdzekļu sastāvā, kas, galvenokārt, domātu matu barošanai. Avots – sēnes, kartupeļi, aknas, gaļa.
B9 jeb Bc jeb folskābe Folskābe nepieciešama jaunu šūnu veidošanai, nodrošina produktīvu smadzeņu darbību, uzlabo aknu darbību, nodrošina normālu augšanu, labu apetīti, matu veselību. Stimulē asiņu veidošanos, veicina leikocītu skaita pieaugumu. Iesaka grūtniecības periodā. Avots – spināti, olu dzeltenums, alus raugs, klijas, liellopu gaļa, pētersīļi, lociņi.
B10 jeb paraaminobenzonskābe Tā piedalās asinsradē, normalizē vairogdziedzera darbību, palīdz izstrādāt pienu barojošām māmiņām, nodrošina matu un ādas veselību. Avots – nieres, rīsi, burkāni, rieksti, zivis, alus raugs.
B11 jeb karnitīns. Šī vitamīna deficīts izsauc nogurumu, pieņemšanos svarā, sirdsdarbības traucējumus. Karnitīns ir viens no visplašāk lietojamajiem tauku dedzinātājiem. Tas spēlē galveno lomu tauku metabolismā, mazina tauku uzkrāšanos muskuļaudos, līdz ar to sekmē svara samazināšanos un muskuļu veidošanos. Karnitīnu rekomendē arī pie hroniskās nogurdināmības sindroma, jo tas dod enerģiju un uzlabo darba spējas. Avots – piena produkti, gaļa.
B12 jeb cianokobalamīns Vienīgais, kas satur mikroelementu kobaltu, kas nepieciešams mūsu veselībai. Viens no B12 uzdevumiem ir metionīna, kas atbild par prieka, mīlestības un labestības sajūtām, radīšana. Trūkums rada pastāvīgu nervozitāti, nogurumu, stostīšanos, kāju un roku tirpšanu, sāpīgas menstruācijas. Avots – liellopu aknas, siļķe, forele, sardīnes eļļā, vājpiena biezpiens, vistas un liellopu gaļa, olas.
B13 jeb orotāts Medicīnā to izmanto kā pirms laika dzimušo bērnu augšanas stimulatoru, bojātu orgānu reģenerācijas procesa paātrinātāju. Vitamīna trūkums cilvēkam nav novērots, taču augošam organismam B13 ir ļoti nepieciešams. Avots – aknas, piena produkti, alus raugs.
Par B vitamīniem uztura speciāliste Astra Sabule:
"Īpaši svarīgs B vitamīns ir grūtniecēm, it īpaši folskābe jeb B9 vitamīns, jo tas nodrošina normālu augļa attīstību. Veģetāriešiem var būt problēmas ar B12 vitamīna uzņemšanu, jo tas ir sastopams tikai dzīvnieku valsts produktos. Tāpēc veģetāriešiem obligāti šis vitamīns jāuzņem ar uztura bagātinātājiem. Pārdozēt B vitamīnus nav iespējams, jo tie ir ūdenī šķīstoši un viss liekais izvadās ar urīnu. Ja vitamīns uzņemts par daudz, tad urīns var būt intensīvi dzeltenā krāsā. Neko sliktu organismam tas nedara, vienīgi jāuzmanās cilvēkiem ar nieru problēmām, jo liekā vitamīnu daudzuma izvadīšana tomēr ir slodze nierēm."
Uz sarakstu
