Balodis: Korupcijas apkarošanā būtiska ir lobisma problēma
Jūnijā par lobēšanas regulējuma ieviešanu Saeimā tika spriests Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas un Korupcijas novēršanas apakškomisijas kopsēdē. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji deputātiem skaidroja, ka iepriekš sagatavotais lobēšanai veltītais likumprojekts 2014.gadā tika noraidīts Ministru kabineta komitejā. Plānotās izmaiņas esot iespējams ieviest, veicot grozījumus atsevišķos normatīvajos aktos, neveidojot jaunu likumu. Pēc Baloža domām, ar šādu soli nav pietiekami. Ir jāveido atsevišķa institūcija, piemēram, Saeimas lobiju reģistrs.
Situācija, kas ir izveidojusies Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, pēc Baloža domām, ir tiešā veidā saistīta ar nespēju realizēt parlamentāro kontroli pastāvīgajās komisijās. Ne Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ne Korupcijas novēršanas apakškomisija ar parlamentāro kontroli nenodarbojas tādā līmenī, kādā tas būtu nepieciešams. Šīs komisijas ir tādas kā ierēdņu komforta zonas, kur parlaments pačalo, nevis patiesi nodarbojas ar uzticēto uzdevumu - atbildības pieprasīšanu no neizdarīgajiem ierēdņiem un amatpersonām, uzskata opozīcijas deputāts.
Kā piemēru Balodis minēja faktu, ka parlamentā katram deputātam tika izdalīta avīze "Astoņkājis", kurā aprakstīti iespējami noziedzīgi nodarījumi un notikumi, kas "ir vairāk nekā šokējoši". "Kā šādā situācijā būtu jārīkojas? Ja tie ir meli, tad kādam par tiem ir jāatbild, ja tā ir patiesība, kādam būtu jādodas uz cietumu," uzskata Balodis.
Viņš uzsver, ka nedrīkst ierakt galvu smiltīs un izlikties, ka nekā slikta nav. Balodis savulaik rosinājis izskatīt šos jautājumus gan Nacionālās drošības komisijā, gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, bet viņa rosinājums neesot guvis atbalstu.
Uz sarakstu
