Banner 980x90

Brikmanis: Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts noritēs vienā elpā

Uģis Brikmanis/ Foto: Lita Krone/ LETA
Uģis Brikmanis/ Foto: Lita Krone/ LETA
XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerts, kas Mežaparka Lielajā estrādē notiks 2018.gada 7.jūlijā, noritēs vienā elpā, tā šodien žurnālistiem stāstīja noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis.

Viņš atklāja, ka noslēguma koncerta repertuārs jau ir apstiprināts. Cauri koncertam skatītājus un klausītājus uzrunās balsis no septiņām paaudzēm - no pirmās Dziesmusvētku paaudzes līdz paaudzei, kas tikai vēl piedzims 2023.gadā.

Pasākums tiks iesākts ar grandiozu uvertīru apvienotā pūtēju orķestra izpildījumā, kurā skanēs visi Latvijai būtiskie motīvi. Uvertīras finālā parādīsies apvienotais diriģentu koris, kas, dziedot Imanta Kokara iemīļoto "Ave Sol", pacels gaisā "Līgo" karogu. Tad atsauksies vīru koris. Dziedot burdonā "Es bij puika", estrāde piepildīsies ar vīru koriem.

Plānots, ka apvienotais vīru koris izdziedās pāris dziesmas, kad uznāks sieviešu koris. Izskanot Jāņa Lūsēna "Karoga dziesmai", notiks Valsts prezidenta uzruna, bet tad visi dziedās Latvijas himnu.

Koncertprogrammā iekļautas dažādu komponistu dziesmas, tiks atskaņoti arī jaundarbi, piemēram, Ērika Ešenvalda jaundarbs "Caur sidraba birzi gāju", Imanta Kalniņa un Riharda Dubras jaundarbs "Virs galvas mūžīgs piena ceļš", kā arī skanēs Raimonda Paula "Manai dzimtenei", Zigmara Liepiņa "Lāčplēsis", Emīla Dārziņa "Lauztās priedes" un vēl daudzas citas dziesmas.

Noslēdzoties noslēguma koncertam, sāksies sadziedāšanās.

Brikmanis skaidroja, ka svētku galvenā norise noslēguma koncerts aicina kopā būt vismaz 15 000 dziedātāju un 15 000 dejotāju, kā arī neskaitāmus skatītājus.

Jau ziņots, ka viens no Latvijas valsts simtgades svinību lielākajiem un gaidītākajiem notikumiem būs XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki, kas Rīgā norisināsies no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam.

Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) pasludinājusi par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)