Brīvosta taisnojas, ka Valsts kontrole nav ņēmusi vērā ostas darba specifiku
Brīvosta nepiekrīt pārmetumiem, ka realizēti projekti, kas neatbilst attīstības programmai.Realizētie ostas infrastruktūras attīstības projekti kā vadlīnijas ostas attīstības programmā ir paredzēti.
"Attīstības programma ir tāds dokuments, kas iezīmē galvenās attīstības tendences, nevis konkrētus projektus. Ostas attīstības tendences paredz gan kuģu ceļu padziļināšanas darbus, gan citu infrastruktūras objektu attīstīšanu un uzturēšanu, kuru realizācijā Pārvalde ir ieguldījusi finansiālos līdzekļus," norādīts Rīgas brīvostas paziņojumā.
Pārvalde veicot iepirkumus iepriekš minēto projektu realizācijai, ir veikusi procedūru, kas atbilst likuma "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums" noteiktajām prasībām. Ir jāņem vērā, ka ostas teritorijā veicamie infrastruktūras izbūves un padziļināšanas darbi ir specifiski un saistīti gan ar vides prasību ievērošanu un sezonalitāti, gan ar tehnoloģisko risinājumu iespējām.
Brīvosta arī nepiekrīt Valsts kontroles paziņojumam, ka RB Flotes izveidošana neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un ka RBP pretēji normatīvajiem aktiem noteiktajai kārtībai nodarbojas ar komercdarbības veikšanu.
Leiškalne norāda, ka pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, RBP kā atvasināta publiska persona var veikt komercdarbību, izveidojot meitas kapitālsabiedrību. RBP šādas kapitālsabiedrības izveidi pamato ar to, ka šī darbība aptver ostas darbībai stratēģiski svarīgu nozari, proti, ostas velkoņu pakalpojumi ir stratēģiski svarīga nozare drošības nodrošināšanai ostā.
Lai izvairītos no situācijas, kur privāts velkoņu servisa nodrošinātājs nolemj pārtraukt uzņēmējdarbību ostā, tādejādi radot ostai zaudējumus, RBP pieņēma lēmumu šos pakalpojumus nodrošināt pati. Tādējādi gan saskaņā ar Likumu par ostām, gan Valsts pārvaldes iekārtas likumu Pārvalde ir tiesīga sniegt pakalpojumus un dibināt kapitālsabiedrības, līdz ar to nav saprotams Valsts kontroles viedoklis šajā jautājumā.
Kas attiecas uz pārmetumiem par zemes nomas līguma termiņu pielāgošanu uzņēmumiem, RBP nepiekrīt, ka termiņi ir nepamatoti gari. Iebildums pamatots ar to, ka saskaņā ar civillikumu, nomas līgumam jābūt ne mazākam par desmit gadiem, jo tas ir minimālais termiņš, kurā iespējams uzsākt būvniecību uz nomātas zemes. Vēl jāpiemin, ka šobrīd daudzi stividori, kas strādā RB, ir ieguvuši īpašuma tiesības uz ēkām un būvēm, saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, no kā izriet, ka šiem stividoriem ir pastāvīgas īpašumu tiesības. RBP nav pamata noteikt nepamatoti īsus termiņus, jo tādā gadījumā būtu jāveido piespiedu nomas attiecības.
Ņemot vērā, ka laika periodā, kurā tika veikta Valsts kontroles revīzija Rīgas brīvostas pārvaldē spēkā ir bijuši dažādi normatīvie akti un kuru normas nav viennozīmīgi piemērojamas, Latvijas Republikas prokuratūras izvērtējums būtu pat lietderīgs.
Riga24.lv jau vēstīja, ka Ekonomikas ministra pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ģirts Greiškalns un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāve Rīgas brīvostas valdē Inga Antāne (RP) pirmdien, 11.martā, vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt Valsts kontroles (VK) likumības revīzijas gaitā konstatētos pārkāpumus Rīgas brīvostas darbā laikā no 2009. līdz 2011.gadam.
Uz sarakstu
