CSP sveic Rīgu svētkos un sniedz interesantu statistiku
Kā pilsētas informācijas portālu Riga24.lv informēja Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departamenta pārstāve Beate Danusēviča, 2015.gada sākumā Rīgā dzīvoja 641 007 iedzīvotāji jeb 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. No tiem 358 tūkstoši bija sievietes, bet 283 tūkstoši – vīrieši. No visiem Rīgas iedzīvotājiem 14,5% jeb 93 tūkstoši bija līdz darbspējas vecumam (14 gadiem), 62,1% jeb 398 tūkstoši– darbspējas vecumā (15 – 61 gads) un 23,4% jeb 150 tūkstoši – virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem). Rīgā ir vislielākais iedzīvotāju blīvums – 2015.gada sākumā vienā kvadrātkilometrā dzīvoja 2 109 iedzīvotāji, salīdzinoši Latvijā – vidēji 31 cilvēks uz vienu kvadrātkilometru.
2014.gadā Rīgā piedzima 7 514 mazuļi, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008.gada (8 272). No visiem jaundzimušajiem 3 875 bija zēni un 3 639 – meitenes. Rekordliels jaundzimušo skaits Rīgā bija 1986.gadā, kad piedzima 13 079 bērni.
2014.gadā mātes vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija vidēji 28,7 gadi, kas ir augstākais rādītājs starp republikas nozīmes pilsētām. Salīdzinājumam Latvijā vidējais rādītājs ir 27,2 gadi.
Pērn Rīgā bija lielākā strādājošo vidējā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas – 633 eiro, kas ir par 73 eiro vairāk nekā vidēji Latvijā (560 eiro). Rīgā vidējā mēneša darba samaksa salīdzinājumā ar 2013.gadu ir augusi par 50 eiro. Desmit gadu laikā darba samaksa ir palielinājusies par 394 eiro (2004.gadā – 239 eiro).
Salīdzinot ar citām republikas pilsētām, Rīgā ir lielākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) īpatsvars – 32,1%. Centra rajonā, Vecpilsētā un Mežaparkā 49% iedzīvotāju ir augstākā izglītība, Vecāķos – 46%, Skanstē – 44% un Brasā – 44%.
Rīgā apdzīvotie mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, un to vidējā platība ir 54 kvadrātmetri. 93% iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, savukārt 5% – individuālajās mājās.
Līdz 1918.gadam celtos mājokļos dzīvo 14% rīdzinieku, pirmskara Latvijas laikā būvētās mājās – 6%, 1946. – 1990.gadā būvētās mājās – 72% un pēc 1990.gada būvētās mājās – 8%.
Lielākais līdz 1918.gadam uzcelto mājokļu īpatsvars ir Avotos (82% mājokļu celtas šajā laika periodā), Vecpilsētā (77%), Centrā (68%), Kundziņsalā (65%) un Salās (65%).
1919. līdz 1945.gadā celtās mājas koncentrējas Spilvē (75% mājokļu celtas šajā laikā), Mežaparkā (36%), Kleistos (33%), Torņakalnā (30%), Bieriņos (29%) un Buļļos (29%).
Lielākais 1945. līdz 1990.gadā celto mājokļu īpatsvars ir Ķengaragā (99% mājokļu celti šajā laikā), Rumbulā (96%), Vecmīlgrāvī (96%), Iļģuciemā (94%) un Daugavgrīvā (94%).
Pēc 1990.gada būvētās mājas koncentrējas Dreiliņos (98% māju celtas pēc 1990.gada), Beberbeķos (50%), Atgāzenē (37%), Dārziņos (35%) un Skanstē (34%).
Uz sarakstu
