Divas personas apsūdz par nelikumīgu līdzekļu iegūšanu no "Ceļu pārvaldes"
Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūru LETA informēja, ka vienai personas apsūdzība uzrādīta par kukuļdošanas atbalstīšanas mēģinājumu, bet otrai personai par kukuļdošanas organizēšanas mēģinājumu.
Prokuratūra vēl lemj, vai un kādas apsūdzības uzrādīt pārējām septiņām personām, pret kurām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdza sākt kriminālvajāšanu.
Rēķe arī apstiprina, ka viens no apsūdzētajiem nozieguma izdarīšanas brīdī bija Ceļu pārvaldes padomnieks ceļu būves jautājumos.
KNAB aģentūru LETA iepriekš informēja, ka laikā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim četras "Ceļu pārvalde" amatpersonas veikušas pretlikumīgas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, lai šīs akciju sabiedrības noslēgto līgumu izpildes rezultātā gūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus.
"Ceļu pārvaldes" vajadzībām, izmantojot starpniekuzņēmumus, iepirktās izejvielas tika sadārdzinātas, kā rezultātā no uzņēmuma izkrāpti finanšu līdzekļi aptuveni 73 000 latu apmērā.
Izmantojot vairākus citus uzņēmumus, tai skaitā arī ārzonu uzņēmumus, šie finanšu līdzekļi tika legalizēti. KNAB pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka personas, kas bija iesaistītas starpniekuzņēmumos, bija arī patiesā labuma guvēji ārzonu uzņēmumos.
KNAB izmeklētājs rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret vienu bijušo "Ceļu pārvaldes" valsts amatpersonu par uzkūdīšanu ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli, krāpšanas atbalstīšanu, stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas bezdarbību, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības vēl trīs "Ceļu pārvaldes" bijušās valsts amatpersonas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, un divas privātpersonas par kukuļa piesavināšanos, kukuļdošanas organizēšanu un par starpniecības mēģinājumu kukuļdošanā, kā arī vienu personu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu, krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
Savukārt vēl pret divām privātpersonām KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu par krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
Jau ziņots, ka KNAB 2011.gada 11.oktobrī ierosināta krimināllieta par AS "Ceļu pārvalde" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām un prettiesisku labumu nodošanu "Ceļu pārvaldes" amatpersonām saistībā ar līgumu noslēgšanu un saistību izpildi atsevišķu uzņēmumu interesēs.
Pēc kratīšanas "Ceļu pārvaldē" KNAB sākts kriminālprocess un aizturētas četras personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar uzņēmuma noslēgtajiem līgumiem un to izpildi. Izmeklēšanā noskaidrots, ka ar vairāku personu starpniecību uzņēmumā nodots 10 500 latu kukulis, lai panāktu līguma noslēgšanu un pasūtījuma izpildi viena konkrēta apakšuzņēmēja interesēs.
Pēc kriminālprocesa uzsākšanas no amata atkāpās "Ceļu pārvaldes" padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC) un aizdomās turētais valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva. "Ceļu pārvaldes" padomē tobrīd darbojās vairāki "Saskaņas centra" un LPP/LC biedri.
Lauva "Ceļu pārvaldes" valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts 2011.gada janvārī. Uzņēmuma valdes locekļi kriminālprocesa uzsākšanas brīdī bija Ivo Čerbakovs, Juris Romaņenko un Valērijs Petrovs (SC). Šā gada aprīlī par valdes locekli kļuvis arī Kārlis Ventaskrasts.
KNAB šā gada jūnijā vērsies pie Rīgas domes ar rosinājumu pašvaldībai kā AS "Ceļu pārvalde" akcionāram izmantot savas tiesības iesniegt pieteikumu par atzīšanu par cietušo kriminālprocesā.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, "Ceļu pārvaldes" valdes locekle un finanšu direktore Anita Gaile, iespējams, 2010.gada augustā uzņēmuma vārdā noslēgusi līgumu par bituma iegādi "Ceļu pārvaldes" vajadzībām ar starpnieku uzņēmumu SIA "Deutsche Finance Group", nevis tieši no bituma piegādātāja OU "Kemtrans Grupp", tādējādi mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas un nodarot "Ceļu pārvaldei" kaitējumu16 500 latu apmērā.
Līdzīgu shēmu 2011.gada maijā, iespējams, īstenojusi arī AS "Ceļu pārvalde" administratīvā direktore Laima Karatājeva, kura, pamatojoties uz universālpilnvaru, noslēgusi līgumu par bitumena iegādi uzņēmuma vajadzībām ar SIA "Finance Group", nevis tieši no bituma piegādātāja OU "Kemtrans Grupp". Šajā gadījumā zaudējumu apmērs sasniedzis 36 340 latus.
Karatājeva, iespējams, 2011.gada maijā, izmantojot universālpilnvaru, noslēgusi vēl divus līdzīgus līgumus par dolomīta šķembu iegādi uzņēmuma vajadzībām no SIA "Kliners", nevis tieši no šķembu piegādātāja AB "Dolomitas". Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, amatpersona "Ceļu pārvaldei" radījusi kaitējumu 21 800 latu apjomā.
Savukārt bijušā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Lauvas darbībās KNAB atklājis interešu konfliktu. 2011.gada februārī, tikai mēnesi pēc stāšanās uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā, Lauva noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar Renāru Rutki, uzdodot viņam veikt SIA "CP Uzturēšana" un SIA "CP Transports" valdes locekļa amata pienākumus un nosakot ikmēneša atlīdzību 1000 latu apmērā.
KNAB norāda, ka Rutkis bijis Lauvas parādnieks - saskaņā ar Valsts amatpersonu darbības informācijas sistēmas datubāzi Lauva 2011.gada janvārī, stājoties amatā "Ceļu pārvaldē", norādījis aizdevumu 5550 eiro (3900 latu) un 57 737 ASV dolāru (30 370 latu) apmērā Rutkim. Turklāt saskaņā ar Zemesgrāmatu nodalījuma datiem Lauva un Rutikis ir arī vismaz trīs nekustamo īpašumu kopīpašnieki, kurā katram pieder 25% domājamās daļas.
Tā kā Rutkis savus amata pienākumus abos uzņēmumos neveica, KNAB norāda, ka viņš no 2011.gada februāra līdz jūlijam nepamatoti saņēmis atlīdzību, tādējādi Lauva ar savām nelikumīgajām darbībām uzņēmumam nodarījis kaitējumu vairāk nekā 3000 latu apmērā.
AS "Ceļu pārvalde" dibināta 1994.gadā, pārveidojot pašvaldības uzņēmumu, tā nodarbojas ar ceļu būvēšanu. "Ceļu pārvaldes" kontrolpakete pieder Rīgas domei. Līdz 2013.gada Rīgas domei uzņēmumā piederēja 88,73% akciju, 0,93% pieder Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, bet pārējās daļas pieder mazākuma akcionāriem.
AS "Ceļu pārvalde" reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1991.gada 1.novembrī, komercreģistrā pārreģistrēta 2004.gada 22.oktobrī. Tās dibinātāji ir Rīgas pilsētas pašvaldība, kurai pieder uzņēmuma kontrolpakete 88,73% apjomā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kurai pieder 0,93% kapitāldaļu, kā arī dažādas fiziskas personas ar 3,99% kapitāldaļu un kapitālsabiedrības darbinieki, kuriem pieder 6,35% uzņēmuma daļu.
Akciju kapitāls šobrīd veidots no 35 akcionāra ieguldījumiem kopsummā par 1 669 800 latiem jeb 14 680 vārda akcijām. Pamatdarbība ir pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu (autoceļi, ielas, pārvadi, tilti, laukumi) būvniecība un uzturēšana, tehniskās dokumentācijas izstrāde, lietus kanalizācijas, ūdens novadīšanas sistēmu un izplūdes kolektoru funkcionēšanas nodrošināšana.
Pašvaldība šopavasar tai piederošās 13 024 "Ceļu pārvaldes" akcijas pārdevusi izsolē, un tās šogad aprīlī iegādājusies "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" par 6,27 miljoniem latu.
Uz sarakstu
