Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupu atdzimšana

Evija /flickr.com
Evija /flickr.com

Dobeles pilsdrupas, kas atrodas Bērzes upes labajā krastā, 15 metrus augstajā Dobeles pilskalnā, bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14. līdz 16. gadsimtam. Šobrīd pilsdrupās noris nozīmīgas un vērienīgas pārmaiņas – pils kapelas mūru daļā tiek izbūvētas telpas muzejam, izstāžu zālei, kā arī tiek plānots skatu laukums, no kura varēs vērot brīnišķīgas ainavas pār pilsētu, kādām līdzīgas vēroja cilvēki pirms 300 un vairāk gadiem.

Dobeles viduslaiku pilsdrupas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kā arī Dobeles senākā būve. Līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai vareno mūru daļas, un pilsdrupas kā tādas eksistē jau gandrīz 300 gadu. Proti, 1736. gadā pilī ir iebrucis jumts, un līdz ar to arī pārējā pils būve sākusi brukt.

Par Dobeles pili – līdzīgi kā par citām Latvijas pilīm un muižām – teikas vēsta, ka tur glabājoties bagātības, piemēram, šī: Gar Dobeles pili nācis reiz vēlā naktī viens muzikants. Iznācis no pils viens melns jaunskungs un saucis šo spēlēt. Jaunskungs to ņēmis pie rokas, un abi uzkāpuši uz pils aizsargmūri. Melnais pavēlējis muzikantam, lai spēlējot, cik ilgi tik varot, naudu viņš nežēlošot. Viņš tik spēlējis, bet pa to laiku viņam piebirušas pilnas kabatas zelta naudas un priekšā arī augusi naudas guba. Bet, kad sācis gailis dziedāt, muzikants nav varējis vairs paspēlēt, tad saucis, lai to noved zemē, bet neviens no pils ļaudīm nerādījies. Tad par laimi uz rīta pusi gājuši gar pili ļaudis. Tie viņu nocēluši zemē. Muzikants gājis dziedādams mājās, jo naudas tam netrūcis.

Dobeles pilskalna vēsture

Lai arī dokumentos apmetne minēta jau 13. gadsimta vidū, kad tur atradusies nocietināta koka pils, Dobeles senāko iedzīvotāju – zemgaļu – apmetne te atradusies jau pirms vismaz 1000 gadiem. Koka pils bijis viens no seno zemgaļu administratīvajiem centriem. Tā vairākkārt minēta Atskaņu hronikā, stāstot par kaujām, kas 13. gadsimtā notika starp vietējiem iedzīvotājiem un vācu bruņiniekiem. Pils esot bijusi neieņemama un izturējusi vairākus pret to vērstus uzbrukumus, līdz 1289. gadā zemgaļi savu koka pili pameta un paši to nodedzināja. Seno zemgaļu pils atrašanās vieta vēl arvien ir mīkla, kaut arī Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas ir acīmredzamas.

No 1335. līdz 1347. gadam nodedzinātās zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili, ap kuru ar laiku izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne. Laika gaitā pilij ir mainījušies īpašnieki, un to apdzīvojuši daudzi –, ieskaitot arī Zviedrijas karali Kārli XII, kurš pilī pēc tās ieņemšanas uzturējās sešas dienas. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka 1870. gada 24. jūnijā pie Dobeles pilsdrupām notika Kurzemes novada dziesmu svētki, kas bija vieni no pirmajiem Latvijā.

Livonijas ordeņa laika pils konventa ēka piedzīvos restaurāciju

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd tiek veikti būvdarbi: senie mūri tiek iekonservēti, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums.

Projekts ir ļoti apjomīgs, jo paredz arī komunikāciju izbūvi objektam, jo līdz šim ne elektrība, ne ūdens, ne siltumapgāde pilskalnā nav bijusi nodrošināta. Tāpat nepieciešama arheoloģiskā uzraudzība. Darbu gaitā, piemēram, uzietas vēsturiskas liecības – 2020. gada aprīļa beigās, veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13. un 14. gadsimta.