Dodamies pļavā pēc tējām
Zāļu tējas ir ļoti veselīgas un vērtīgas, taču ar tām jābūt arī uzmanīgiem. Tās nevajag lietot pārmērīgi ilgi. Ik pa laikam tējas jāpamaina vai jāļauj organismam no tām atpūsties.
Asinszāle ir īsts brīnumdakteris. To lieto aknu slimību, kuņģa un zarnu trakta čūlu ārstēšanai, kā arī pret reimatismu un centrālās nervu sistēmas ārstēšanai. Asinszāles tēja palīdz vēža un kuņģa problēmu gadījumā. Tā jāievāc tieši tagad, kad tā ir saules apspīdēta un enerģijas pilna.
Kumelīšu tēju vajag dzert saaukstēšanās gadījumā, bet nevajadzētu lietot, jo rodas vēdera aizcietējumi. Šī tēja arī nomierina un palīdzes, ja moka bezmiegs. Kumelītes der arī vannām, mazu bērnu apmazgāšanai.
Raspodiņš - šī tēja īpaši ieteicama sievietēm, jo palīdz pa "sieviešu līniju". Dzer raspodiņu tēju, ja tevi nomoka mēnešreižu traucējumi, sāpes, ginekoloģiska rakstura iekaisumi.
Piparmētras izmanto kā pretsāpju līdzekli un to tēja uzlabo asinsriti. Piparmētrām piemīt arī atvēsinošs, uzmundrinošs efekts. Ja tevi piemeklējušas iesnas, vari izmantot piparmētru tēju, lai veiktu inhalācijas.
Sarkanais āboliņš - šī tēja ir vērtīga sievietēm. Sarkanais āboliņš tiek lietots drudža un saaukstēšanās gadījumos, kā arī pret bronhītu, galvas reiboņiem, mazasinību.Tas ir urīndzenošs un sāpju mazinošs un antiseptisks.Sarkano āboliņu vāc kopā ar lapiņām, kas ir klāt pie ziedu galviņas.
Upene. Tēja, kas "nosit" temperatūru, jo palīdz izsvīst. Tā palīdz arī caurejas gadījumos. Tējām izmanto gan upeņu lapas, kātus un pašas ogas. Smaržīga un garšīga tēja, kas satur daudz vitamīnu.
Liepziedi palīdz stresa un bezmiega gadījumos, jo ir nomierinoša tēja. Liepziedu tēju var dzert arī tad, kad ir saaukstēšanās un temperatūra. Tēju ieteicams uzglabāt noslēgtā traukā, lai neizgaro ēteriskās eļļas un smarža nesajaucas ar kādām citām smaržām.
Nātres - šo tēju varbūt nav vispatīkamāk ievākt, bet tā noteikti ir vērtīga. Nātres satur dzelzi un tējai piemīt gan attīrošas, gan spēcinošas īpašības. Uzlabo asinsriti.
Pelašķis palīdz atjaunot asinīs dzelzs līmeni un sarkanos asins ķermenīšus. Šī tēja labvēlīgi iedarbojas arī uz gremošanas sistēmu, novērš gāzu uzkrāšanos. Pelašķu tēju lielos daudzumos nav ieteicams dzert grūtniecēm, jo tā pastiprina dzemdes savilkšanos. Griež visu ziedkopu ar nelielu kātiņu.
Vīgriezes. Tējai izmanto ziedkopas galotni. Ievācot, daļa ziedu vēl var būt pumpurā. Garšīga tēja, kas palīdz saaukstēšanās gadījumos. Tēja pazemina temperatūru, un ārstē sāpes krūtīs. To lieto arī pret bezmiegu.
Viršu tēja palīdzēs urīnpūšļa un nieru iekaisuma gadījumos. Tēja arī lieliski attīra ādu un to pat dēvē par asinstīrītāju. Nomierina un palīdz iemigt. Virši atrodami sausos mežos vai izcirtumos un ievāktas tiek ziedu galotnītes.
* Augus zāļu tējām ieteicams vākt dienas pirmajā pusē, kad nožuvusi rasa. Smaržīgos augus vēlams vākt saulainā laikā, tā tie vairāk saglabā ēteriskās eļļas. Lietū vākti augi lēni žūst.
* Pēc zāļu savākšanas liekam tās kaltēties un veidojam savus tēju krājumus. Tās, zāles, kas ir ar stingriem un cietiem kātiņiem, sienam buntītēs un kaut kur siltumā pakaram, taču jāsargās no tiešiem saules stariem.
* Lai tējas saglabātu savu dabisko aromātu, tās ieteicams likt slēgtos trauciņos ar vāciņu, tomēr vislabāk - auduma maisiņos, jo tajos nezūd smarža un saglabājas arī labās īpašības.
* Lai zāļu tējas sniegtu vēlamo efektu, tās jādzer divas nedēļas, tad uz kādu laiku jāpārtrauc un tad atkal jāatsāk.
Raksts publicēts sadarbībā ar
Uz sarakstu
