Domstarpību dēļ no "Latvijas piena" izstājas viens no tā trim dibinātājiem
Līdz ar to patlaban 63,83% rūpnīcas kapitāldaļu pieder piena kooperatīvam "Trikāta KS", 25% kapitāldaļu - piena kooperatīvam "Dzēse", bet 11,17% kapitāldaļu - jaunajam investoram graudkopības kooperatīvam "Latraps", kurš rūpnīcai pievienojās šā gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Trikāta KS" valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, izmaiņas saistītas ar biedru domstarpībām par piena cenu un attīstības plāniem.
"Biznesa plānā nācās ieviest izmaiņas saistībā ar to, ka kopš rūpnīcas uzbūvēšanas 2012.gadā nav bijusi Krievijas sertifikācijas komisija, kā rezultātā "Trikātas" zīmolam nācās iziet no Krievijas tirgus. Līdz ar to viens no kooperatīviem, kurš bija klāt uzņēmuma dibināšanā, izstājās, jo daļai biedru bija svarīgāk saņemt augstāku piena cenu tūlīt, kamēr pārējie apzinās, ka ir jāturpina investēt savā rūpnīcā un eksporta tirgos. "Latraps" ienāk, lai ar savu svaru un pieredzi palīdzētu šim kooperācijas projektam sasniegt mērķus, jo "Latvijas piens" ir ilgtermiņa projekts," sacīja Krievārs.
Ar "Piena partneru KS" vadītāju Modri Spuģi "Nozare.lv" neizdevās sazināties.
Jau iepriekš Krievārs atzina, ka "Latvijas pienam" nācās pavisam aiziet no Krievijas tirgus, kad kļuvis skaidrs, ka jaunajai piena rūpnīcai Krievijas sertifikāts tuvākajā nākotnē nav sagaidāms, savukārt vecajā SIA "Trikātas siera" ražotnē sieru Krievijai ilgāk ražot nebija iespējams. Ja rūpnīca pārceļ ražošanu uz jaunām ēkām, kā tas noticis "Latvijas piena" gadījumā, ražošanu pārceļot no Trikātas uz Jelgavu, nepieciešama jauna sertifikācija. Vecajai rūpnīcai tāda bijusi, tikmēr jaunā rūpnīca Jelgavā sertifikātu pieprasījusi un joprojām to vēl gaida.
SIA "Latvijas piens" dibinātāji bija piensaimnieku kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri", apvienojot gandrīz 600 saimniecības visā Latvijā.
14,79 miljonus eiro vērtās rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.
"Latvijas piens" darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.
Saskaņā ar uzņēmuma vadības aplēsēm pagājušais gads noslēgts ar 37 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmuma peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 1,6 miljoni eiro, savukārt provizoriskā neto peļņa - 455 800 eiro.
"Latvijas piens" 2012.gadā strādāja ar 25,89 miljonu eiro apgrozījumu un 1,34 miljonu eiro zaudējumiem.
Uz sarakstu
