Eiro ieviešana Latvijā veicinājusi finanšu paradumu maiņu
Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji līdz ar eiro ieviešanu aktīvāk sākuši izmantot bezskaidras naudas norēķinus, internetbanku un maksājumu kartes, liecina Swedbank un TNS janvārī veiktais pētījums.Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (75%) un uzņēmēju (77%) atzīst, ka pāreja uz eiro viņiem ir bijusi ērta. Janvāra beigās, salīdzinot ar gada pirmajām dienām, samazinājies to iedzīvotāju un uzņēmēju skaits, kuri saka, ka pārejas uz eiro laikā sastapušies ar neērtībām (20% iedzīvotāju, 14% uzņēmēju).
Lai pāreja uz eiro nesagādātu neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 64% un 86%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, kur tie automātiski konvertējās eiro. Aptaujājot iedzīvotājus par viņu rīcību turpmāk, redzams, ka sešu mēnešu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri no bankomāta naudu izņems tikai nepieciešamības gadījumā (no 42% līdz 55%), palielinājusies apņemšanās veikalos norēķināties tikai ar maksājumu karti (no 32% līdz 43%), pieaugusi arī internetbankas popularitāte (no 35% līdz 39%).
Arī uzņēmēji pārejas uz eiro gaitā vēl vairāk novērtējuši internetbankas priekšrocības (no 52% līdz 79%) - gan maksājumu veikšanai, gan citiem darījumiem. Minētie dati ir salīdzināti, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju 2013. gada jūnijā un 2014. gada janvārī.
Kā galvenos sarežģījumus saistībā eiro iedzīvotāji ir minējuši cenu pārrēķināšanu un jaunās valūtas vērtības noteikšanu, bet uzņēmēji - grāmatvedības programmu pielāgošanu, dubulto cenu atspoguļošanu un darījumus ar skaidru naudu. Interesanti, ka tikai vidēji viens no desmit uzņēmējiem atzinis, ka turpinās izmantot skaidras naudas inkasācijas pakalpojumu, kas bija pieprasīts un novērtēts pakalpojums eiro pārejas laikā.
Kā liecina četri Swedbank veiktie eiro ieviešanas indeksi (pētījumi tika veikti pērn martā, jūnijā, septembrī un novembrī), Latvijas iedzīvotāji kopumā ir bijuši vairāk gatavi eiro ieviešanai par prognozēto. Par to liecina gan augstais apmierinātības līmenis ar eiro pāreju, gan tas, ka bankas filiālēs nebija rindu, gan arī bezskaidras naudas norēķinu pieaugums.
Piemēram, Swedbank filiālēs sešu mēnešu laikā skaidrās naudas darījumu īpatsvars ir samazinājies par aptuveni vienu trešdaļu. Šobrīd 98% skaidras naudas darbību notiek izmaksas vai iemaksas bankomātos un tikai 2% filiālēs.
Absolūtais vairākums iedzīvotāju (93%) un arī uzņēmēju (78%) atzīst, ka informāciju par svarīgāko pārejā uz eiro guva no masu medijiem - televīzijas, laikrakstiem, radio un ziņu portāliem.
Interesanta tendence, kas bija vērojama visa 2013. gada laikā - konsekventi pieauga iedzīvotāju vēlme ziedot latu un santīmu monētas. Ja pērn pavasarī gatavību ziedot apliecināja vien 4% iedzīvotāju, tad šā gada janvāra aptaujā 41% cilvēku sacīja, ka savas monētas ir ziedojuši. Kopumā Swedbank "Eņģeļu ekspresim" visā Latvijā cilvēki saziedoja 67 tūkstošus latu.
"Uzsākot pētīt Latvijas sabiedrības gatavību eiro, sapratām, ka galvenais izaicinājums mums visiem būs skaidras naudas apjoma mazināšana. Naudas apjoms, kas līdzvērtīgs 250 ziloņu svaram, varēja nonākt Latvijas banku filiālēs, veidojot simtiem metru garas rindas. Tā nenotika. Jo cilvēki saprata, ka vienkāršākais un drošākais ceļš no lata uz eiro ir maksājumu karte un internetbanka. Man ir prieks, ka gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji eiro pārejas laikā ir novērtējuši modernu finanšu risinājumu priekšrocības un mūsu pēdējā pētījumā viņi saka: jā, mēs turpināsim šo ērtāko un drošāko finanšu ceļu," saka Swedbank valdes loceklis un Swedbank eiro projekta patrons Ģirts Bērziņš. Uz sarakstu