EK sāk padziļinātu izmeklēšanu par valsts atbalstu "Citadelei"
Eiropas Komisija (EK) uzsākusi padziļinātu izmeklēšanu par valsts atbalsta pasākumiem bankām "Reverta" un "Citadele", kas tika izveidotas, pārstrukturizācijas rezultātā sadalot finansiālās grūtībās nonākušo "Parex banku", aģentūra LETA uzzināja Eiropas Komisijā.EK ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu, vai papildu valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija piešķīrusi "Parex bankai", kas vēlāk pārdēvēta par "Revertu", un AS "Citadele bankai" to pārstrukturēšanas sakarā ir saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem.
Tāpat EK ir šaubas, ka, īstenojot apstiprināto pārstrukturēšanas plānu, ir ievērotas saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies un kuru mērķis ir atjaunot banku dzīvotspēju un ierobežot konkurences kropļojumus.
Padziļinātas izmeklēšanas sākšana dod iespēju ieinteresētajām trešajām personām iesniegt piezīmes, un tā neietekmē procedūras iznākumu.
EK atgādina, ka finanšu krīzes laikā EK apstiprināja glābšanas un pārstrukturēšanas paketi toreizējai "Parex bankai" ar virkni lēmumu un 2010.gada septembrī apstiprinātajā pārstrukturēšanas plānā bija paredzēts sadalīt "Parex banku" "labajā" bankā jeb "Citadele banka" un "sliktajā" bankā jeb "Parex", ko vēlāk pārdēvēja par "Revertu".
Ar EK apstiprinājumu pārstrukturēšanas plāns tika turpmāk grozīts.
Kā norāda EK, 2013.gadā konstatēts, ka Latvija ir sniegusi "Parex" un "Citadelei" papildu valsts atbalstu, par kuriem, pārkāpjot dalībvalsts saistības to darīt saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, neesot paziņots, vai arī tie pārsniedza EK apstiprinātos ierobežojumus.
Turklāt Latvija nav izpildījusi savu apņemšanos pārdot "Citadele bankas" meitasuzņēmumu, kas nodarbojas ar ieguldījumu pārvaldību, uzskata EK.
Pamatojoties uz Latvijas sniegto informāciju šajā posmā, EK ir izteikusi šaubas par to, ka papildu pasākumi ir saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu bankām krīzes laikā. Jo īpaši EK paužot bažas par to, ka papildu pasākumi nav ierobežoti līdz nepieciešamajam minimumam, tāpēc EK ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu, vai šos papildu pasākumus var atzīt par saderīgiem ar ES noteikumiem par valsts atbalstu un vai "Parex" pārstrukturēšanas plāns ir pareizi īstenots.
EK savā paziņojumā norāda, ka AS "Parex banka" 2008.gada beigās bija otrā lielākā banka Latvijā ar kopējo aktīvu vērtību 3,4 miljardu latu (4,9 miljardi eiro) apmērā. Tā aktīvi darbojās Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) tirgū, ko smagi skāra finanšu krīze. Tā rezultātā zuda uzticība "Parex bankai" un 2008.gadā sākās panika, noguldījumu līmenim samazinoties par 36% salīdzinājumā ar 2007.gada beigām. Latvija uzskatīja, ka finanšu sistēmai banka ir sistēmiski svarīga, un tā rezultātā piešķīra bankai ievērojamu valsts atbalstu.
Kā norāda EK, Latvija 2008.gada novembrī paziņoja par "Parex bankas" paredzētu glābšanas pasākumu paketi, kuru 2008.gada novembrī EK apstiprināja, pamatojoties uz Latvijas apņemšanos sešu mēnešu laikā iesniegt pārstrukturēšanas plānu. Pēc tam, kad tika veikta formālā izmeklēšanas procedūra, EK 2010.gada septembrī apstiprināja "Parex" pārstrukturēšanas plānu, kas paredzēja sadalīt banku "labajā bankā", jaunizveidotā bankā, ko nosauca par "Citadele banku" un kas pārņēma visus ar pamatdarbību saistītos aktīvus un dažus ar pamatdarbību nesaistītos aktīvus, un "sliktajā bankā", kas vēlāk pārdēvēta par "Revertu", kurā tika saglabāti atlikušie ar pamatdarbību nesaistītie un ienākumus nenesošie aktīvi.
EK 2012.gada augustā apstiprināja grozījumus trīs saistībām, kas iekļautas pārstrukturēšanas plānā. Uz sarakstu