Eksperti: OCTA atlīdzināšanas sistēma Latvijā ir veiksmīga
Latvijā izveidotā un patlaban spēkā esošā nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas sistēma OCTA jomā, lai arī salīdzinoši jauna, ir veiksmīga un progresīva, tomēr ir disbalanss atlīdzību un prēmiju apmēros, uzskata eksperti, kuri pārstāv finanšu uzraudzības jomu, kā arī satiksmes un transporta nozares.
Kā aģentūrai LETA norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB), nepieciešams visaptverošs skaidrojošais darbs un saprašanās apdrošinātāju un satiksmes dalībnieku starpā par visiem pieņemamu balansu polišu cenu un atlīdzību apmēros.
LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norāda, ka patlaban sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka jebkura smaga ceļu satiksmes negadījuma rezultātā katram cietušajam pienāktos viss OCTA likumā paredzētais atlīdzības limits jeb šobrīd likumā noteiktā maksimālā atlīdzības summa - pieci miljoni eiro, kas paredzēta uz vienu ceļu satiksmes negadījumu neatkarīgi no cietušo skaita. Tajā pašā laikā vairāki veiktie pētījumi parāda, ka vairāk nekā divas trešdaļas autoīpašnieku nebūtu gatavi maksāt augstāku cenu par OCTA, lai tādējādi saņemtu papildus servisus vai sekmētu augstāku atlīdzību apmēru piemērošanu zaudējumu atlīdzināšanai.
"Šī dilemma - zemās OCTA cenas un cietušo šobrīd tiesās pieprasītās kompensācijas par nemateriālajiem zaudējumiem - liek apdrošinātājiem meklēt risinājumus, kas rodami vien dialogā ar iesaistīto nozaru speciālistiem, ekspertiem un sabiedrību kopumā," skaidroja Stengrevics.
Pārapdrošināšanas kompānijas "Gen Re" vecākais viceprezidents Mihaels Teilmeijers, raksturojot situāciju ar nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību Eiropā, norāda, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, atbilstoši ES direktīvām likumdošanā ir noteikts maksimālais limits materiālo (viens miljons eiro) un nemateriālo (pieci miljoni eiro) zaudējumu segšanai par vienu gadījumu neatkarīgi no cietušo skaita. Tāpat jāņem vērā, ka tās summas, kas ES direktīvās un likumdošanā noteiktas kā minimālās, ko var saņemt cietušie, vienlaikus ir arī maksimālās, ko drīkst izmaksāt apdrošinātāji.
Teilmeijers arī norāda, ka visā pasaulē nav vienas universālās un pareizās zaudējumu atlīdzināšanas sistēmas un katrai valstij pašai jāatrod modelis, kas ir vispiemērotākais tās ekonomiskajai situācijai, dzīves līmenim, tradīcijām un citiem faktoriem. Vienlaikus viņš akcentēja, ka ikvienam, kurš runā par lielākām izmaksām attiecībā uz nemateriālajiem zaudējumiem, ir jāsaprot, ka Latvijā, pamatojoties uz Eiropas Komisijas Zaļajā grāmatā finanšu pakalpojumu jomā minēto, joprojām ir otras zemākās polišu cenas visā Eiropā. Tajā pašā laikā jāvērš uzmanība, ka nemateriālo zaudējumu, tostarp morālā kaitējuma, atlīdzību attīstība ir vēsturisks un katras valsts kultūras jautājums, un šo izmaksu iekļaušanai OCTA polises cenā nepieciešama noteikta vēsture un statistika.
Atzinīgi par pašreiz spēkā esošo nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību un apmēriem izsakās arī satiksmes jomas sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis norāda, ka izveidotā sistēma ir pietiekami laba un sakārtota un pašreizējais OCTA nozares izaicinājums ir skaidrojošais darbs un pagātnes mantojums, kas uzliek par pienākumu tikt galā ar zaudējumu pieteikumiem par agrāk notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, par kuriem cietušie pieprasa nemateriālo zaudējumu atlīdzības, kas balstītas uz šodien spēkā esošo sistēmu.
Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš savukārt norāda, ka, izvērtējot situāciju autopārvadājumos, īpaši saistībā ar zemajām kravas pārvadājumu pakalpojumu frakts likmēm, pārvadātāji var atļauties samaksāt par polisēm tieši tik, cik nosaka brīvais tirgus, un līdz ar to arī atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumiem var būt atbilstoša situācijai.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks uzskata, ka risinājums patlaban aktuālajam jautājumam par disbalansu atlīdzību un prēmiju apmēros, viņaprāt, būtu meklējams satiksmes profilaksē, mazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu - tādējādi ietaupītos līdzekļus novirzot lielākām atlīdzībām. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins tomēr norāda, ka atlīdzības par nemateriālajiem zaudējumiem ir vistiešākā mērā jāsaista ar ekonomisko situāciju valstī. Iespējams, ka esot nepieciešams vēl padziļinātāks darbs, lai izpētītu un piesaistītu "šīs, tik grūti izmērāmās izmaksas citiem dzīves līmeni raksturojošiem kritērijiem".
Finanšu ministrijas Finanšu sektora pārvaldības nodaļas direktores vietniece Aija Zitcere uzskata, ka patlaban spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē nemateriālo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību, ir augsti vērtējami un profesionāli izstrādāti, tomēr visām iesaistītajām pusēm šobrīd jāpieliek pūles, tos skaidrojot sabiedrībai.
Kā ziņots, pagājušajā gadā OCTA nozare strādājusi ar 11,7 miljonu eiro zaudējumiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie dati. Prēmiju pieaugums pagājušajā gadā nebija pietiekams, lai segtu apdrošinātāju izmaksu kāpumu, tādēļ 2015.gadu OCTA nozare beigusi ar zaudējumiem gandrīz 11,7 miljonu eiro apmērā, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
2015.gadā piedzīvotie zaudējumi OCTA nozarē ir lielākie kopš 2007.gada.
Uz sarakstu
